"Mēs pieņemam izaicinājumus un nebaidāmies risināt sarežģītas situācijas," sevi piesaka Vides risinājumu institūts (VRI), kas zem viena jumta apvieno gan zinātniekus, gan māksliniekus un moderno tehnoloģiju lietpratējus ar mērķi radīt inovatīvus risinājumus ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai. Sarežģītiem risinājumiem nepieciešami sarežģīti instrumenti, un tieši tāds ir VRI rīcībā. Patiesībā – tieši šādā komplektācijā tas ir vienīgais pasaulē. Runa ir par lidojošo laboratoriju ARSENAL, kas gan zinātniskajiem institūtiem, gan privātajiem partneriem un klientiem ļauj ātri tikt pie milzīga datu apjoma, kādu citādi iegūt vai nu nebūtu iespējams, vai tas būtu salīdzinoši nepraktiski un laikietilpīgi.
"Ja runājam par laboratoriju, ierasti iedomājamies telpu, kas piebāzta ar dažādām iekārtām. Šajā gadījumā runājam par modulāru, lidojošu laboratoriju, un tev, pētniekam, pašā laboratorijā nav jāatrodas. Ir attiecīgi speciālisti, kas ar to operē. Protams, vari lidot līdzi, piedalīties misijās un skatīties, bet tas nav nepieciešams. Zinātnieki pēc tam strādā ar datiem, kurus laboratorija "pārved" no misijas," "Campus" skaidro VRI vadošais pētnieks Dainis Jakovels.
"Arī pasaulē tādu lidojošo laboratoriju nav daudz, bet, ja skatās komplektāciju, ARSENAL ir unikāla. Mūs unikālus padara tieši MWIR sensors ("Midwave Infrared" jeb vidējo viļņu infrasarkanais sensors). Pasaulē ir tikai daži tādi," norāda Jakovels.
Zīmīgi, ka Latvijā nemaz nebija speciālista, kas būtu kompetents uzstādīt un rīkoties ar visu šo sensortehnoloģiju kopumu, tāpēc VRI nācās lūkoties Eiropas virzienā. ARSENAL sensorus uzstādīja, instalēja un ar tiem rīkojas vācietis, kurš nu pastāvīgi dzīvo Latvijā. "Ja parasti runājam, ka smadzenes no Latvijas aizplūst uz ārzemēm, šis ir pretējais gadījums," bilst Jakovels.
No mežu inventarizācijas līdz militāro poligonu kartēšanai
Viens no pirmajiem lidojošās laboratorijas pielietojumiem bija tieši mežu izpēte no gaisa, mežu inventarizācija. Tā bijusi sākotnējā interese un motivācija iegādāties spektrālās kameras un uzstādīt tās lidaparātā. Ar ievāktajiem datiem un gudri izstrādātiem algoritmiem iespējams, vienkārši pārlidojot pāri mežam, noteikt, cik daudz un kādu sugu koki tajā aug, kā arī monitorēt koku veselību – cik koku skārusi kāda slimība, cik daudz koku nokaltuši. Piemēram, meža veselības jautājumi interesējuši klientus Norvēģijā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
