Lielzeltiņu observatorijā ikviens varēs vērot, kā Merkurs šķērso Saules disku  (3)

Pāriet pāri Saules diskam var tikai iekšējās planētas, kas ir Merkurs un Venera. Merkurs ik pēc 116 dienām atrodas starp Sauli un Zemi, taču tā orbītas plakne veido septiņu grādu leņķi ar Zemes orbītas jeb ekliptikas plakni, tāpēc, skatoties no Zemes, Merkurs parasti aiziet virs vai zem Saules diska.

Merkura un Zemes orbītu plakņu krustošanās punktus sauc par mezglu punktiem, un Merkurs var pāriet pāri Saules diskam tikai tad, ja tas atrodas netālu no viena no šiem mezglu punktiem, kas notiek maijā un novembrī.

Merkura orbīta ir izteikti eliptiska – novembrī tas atrodas vistuvāk (46 001 200 kilometru attālumā), bet maijā vistālāk (69 816 900 kilometru attālumā) no Saules, tāpēc maija pāriešanas ir ārkārtīgi retas. Tās notiek reizi 13 vai 33 gados pēc iepriekšējās parādības. 21. gadsimtā pāriešana maijā bija 2003. un 2016. gadā, bet nākamā būs tikai 2049. gadā.

Novembra pāriešanas notiek ar 13 un dažreiz 7 gadu intervālu. 21. gadsimtā Merkura pāriešana novembrī bija 2006. gadā, bet nākamā pēc 2019. gada 11. novembra būs tikai 2032. gadā.

Īso dienu un Saules zemās atrašanās virs apvāršņa dēļ novembra pāriešanu novērošanai Eiropa ir visai neizdevīga vieta. Arī šoreiz Saule norietēs, pirms Merkurs būs nogājis no Saules diska. Parādības sākumā pulksten 14:35:28 Saules augstums Rīgā būs tikai 9°35', un Saule turpinās rietēt.

Lielzeltiņu observatorijā dienvidrietumu puse ir labi pārskatāma līdz pat apvārsnim, tāpēc vienīgais, kas varētu traucēt, ir mākoņi.

Šī pāriešana ir interesanta ar to, ka Merkurs gandrīz pāries pāri Saules diska centram – nobīde būs tikai 76'', un tas būs maksimums no visām Merkura pāriešanām 21. gadsimtā.

Merkurs pieskarsies Saules diskam no austrumu puses un var gadīties, ka šajā Lāčplēša dienā Merkurs būs vienīgais pleķis uz Saules diska. Arī pašreiz plankumu uz Saules nemaz nav – tās disks ir pilnīgi tīrs.

Saules leņķiskais diametrs šajā dienā būs 32'18,6'', Merkura – 9,9''.

Notikumu secība:

Šo parādību var novērot tikai ar speciāli tam piemērotu aparatūru. Noteikti ir vajadzīgs liels binoklis vai kaut neliels teleskops, turklāt tajos tā vienkārši nedrīkst skatīties uz Sauli. Tam ir domāti vai nu speciāli filtri, vai arī attēlu var projicēt uz papīra.

Šāds filtrs, visticamāk, būs pārāk gaišs, turklāt, ja tā būs plastmasa, piemēram, diskete, netiks nofiltrēts Saules ultravioletais starojums. Ja jūs iepriekš to neesat darījuši, tad labāk vispirms sazināties ar astronomiem vai doties uz Lielzeltiņu observatoriju – astronomi parādību gan demonstrēs ar savu tehniku, gan apmācīs interesentus, kā Sauli vērot pašiem.

Ja šajā dienā vēlies doties uz Lielzeltiņu observatoriju, iepriekš nav jāpiesakās – brauc ciemos pie astronomiem. Ja laiks būs labvēlīgs, notiks novērojumi, taču arī mākoņaina laika gadījumā astronomi būs parūpējušies par saturīgi pavadītu laiku – notiks lekcijas un parādība tiks demonstrēta ar datorsimulācijas palīdzību.