Pasaule aiz loga mainās ātrāk, nekā mēs spējam aptvert. Kas agrāk šķita neiespējams, tagad ir realitāte un daļa no mūsu ikdienas. Šīs mainības dēļ jāmainās arī tam, kas notiek skolās, lai papildus zināšanām skolēni iegūtu prasmes, kas ļautu neapjukt dažādās situācijās. Vecāki vēl saviem bērniem to labāko, bet ir skaidrs, ka konkurence darba tirgū kļūst sīvāka ar katru dienu un darba sludinājumos arvien biežāk kā prasības kandidātam ir ne tikai darbības jomai specifiskas zināšanas un izglītība, bet arī prasmes, kas nepieciešamas, lai darbinieks būtu nevis darba rīks, kas izpilda mehāniskas darbības, bet gan vērtīgs resurss, kurš dod būtisku pienesumu uzņēmumam, un arī pats augtu un sasniegtu savus personīgos mērķus. Jaunajā izglītības standartā, pēc kura vadīsies skolas un skolotāji, lai turpmāk plānotu mācību procesu, tiek uzsvērtas tieši šīs prasmes. Tās paredzēts apgūt apzināti un tam piemērotās situācijās, ne tikai atskaites pēc, ka šāds uzdevums ir veikts.
Būtiskākās praktiskās iemaņas, bez kurām jau pašlaik nevar iztikt, ir digitālā pratība – spēja darboties ar tehnoloģiskām ierīcēm, orientēties informācijas gūzmā, to kritiski analizēt un spēt nošķirt viltus ziņas un sagrozītu realitāti. Jaunā paaudze ir kritiskā masa, kam šīs prasmes jāapgūst pastiprināti, jo lielākā daļa, ja ne visa informācija, ko šī paaudze iegūst, nāk no interneta. Kādreiz fakti tika meklēti enciklopēdijās, bet pašlaik reti kurš meklēs grāmatu tā vietā, lai paņemtu telefonu un sekunžu laikā uzzinātu interesējošo. Būtiskākais ir neticēt pirmajam avotam, ko atrod. Salīdzināt vairākus avotus, izvērtēt to ticamību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
