Ieva Siliņa
Foto: Publicitātes attēli
"Latvija ir absolūta iespēju zeme. Tas ir kolosāli. Ja esi jaunais zinātnieks Latvijā, tu vari visu, viss ir iespējams," pārliecināti pauž Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāja un Valsts prezidenta padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos Ieva Siliņa. Vai viegli būt jaunajam zinātniekam un kā neaizvērt izvēles durvis jauniešiem, kuri varbūt tikai pēc gadiem apsvērs karjeru zinātnē, – Siliņa stāsta sarunā ar "Campus".

Vadāt Latvijas Jauno zinātnieku apvienību. Kāds ir nošķīrums, kurā brīdī zinātnieks beidz būt "jaunais" un kļūst par "veco"?

Likumā ir definēts, kas ir jaunais zinātnieks. Tas ir zinātnieks, kurš ir ieguvis doktora grādu, un desmit gadus pēc šī grāda viņš tiek uzskatīts par jauno zinātnieku. Tas patiesībā ir diezgan ilgs laiks, Eiropā šis posms ir īsāks – pieci, septiņi gadi. Mūsu apvienības skatījumā gan arī doktoranti faktiski ir zinātnieki. Cilvēks parasti neraksta disertāciju, ja viņam nav ambīciju pēc tam darboties zinātnē. Mēs apvienojam gan doktorantus, gan jaunos zinātniekus un pārstāvam viņu intereses.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!