Dažus mēnešus iepriekš kosmosa izpētes vēsturē vienu no iespaidīgākajiem ierakstiem bija veikuši "Apollo 11" vīri Nīls Ārmstrongs, Maiks Kolinss un Edvīns Oldrins, misijas komandierim Ārmstrongam kļūstot par pirmo cilvēku, kurš spēris kāju uz Mēness.
"Apollo 12" misijā uz Mēnesi devās misijas komandieris Čārlzs Konrāds, nolaišanās moduļa pilots Alans Bīns un komandmoduļa pilots Ričards Gordons. Pa Mēness virsmu pastaigājās Konrāds un Bīns, kamēr Godrons palika komandmodulī Mēness orbītā, no kurienes uzņēma Mēness virsmas fotoattēlus.
Pirmo reizi elpu aizturēt nācās jau pusminūti pēc starta. Laika posmā no 1967. līdz 1973. gadam NASA lidojumiem izmantoja gigantisko "Saturn V", kas aizvien ir pati garākā, smagākā un jaudīgākā jebkad uzbūvētā raķete. Tiesa, drīz šo titulu "Saturn V" varētu atņemt kompānijas "SpaceX" raķete "Starship", kas varētu sasniegt aptuveni 118 metru garumu ("Saturn V" ir 110 metrus gara).
Pacelšanās dienā Kenedija kosmosa centra apkaimē laikapstākļi nebija pārāk labvēlīgi – apmākušās debesis, lietus, ārkārtīgi spēcīgas vēja brāzmas.
Vien nepilnas 37 sekundes pēc pacelšanās "Saturn V" iespēra zibens, kas caur raķetes dzinēju jonizētajiem izmešiem tika novadīts uz zemi. Tikai 15 sekundes vēlāk sekoja otrs zibens spēriens, izsitot no ierindas vairākus mērinstrumentus. Laimīgā kārtā lidojumam svarīgās sistēmas palika neskartas, un raķete ar trim astronautiem veiksmīgi turpināja lidojumu pa iepriekš paredzēto trajektoriju.
1969. gada 19. novembrī "Apollo 12" misijas vīri veica pirmo augstas precizitātes nosēšanos uz Mēness. Lielāko daļu nosēšanās manevra moduli kontrolēja automātiskās sistēmas, astronautiem pārņemot manuālu vadību vien pēdējā posmā. Ieplānotā precīzā nosēšanās izdevās lieliski – modulis piezemējās gājiena attālumā no Mēness zondes "Surveyor 3", kas uz Zemes pavadoni tika nogādāta 1967. gadā.
Pirmais no moduļa izkāpa misijas komandieris Konrāds. Viņš bija augumā īsāks par "Apollo 11" komandieri Ārmstrongu, un pēc tam, kad viņa pēdas pieskārās Mēness virsmai, atsaucās uz slaveno Ārmstronga frāzi "Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei!" – "Vou! Vecīt, Nīlam varbūt tas bija mazs solis, bet man tas ir krietni lielāks!"
Abi astronauti uz Mēness virsmas pavadīja nedaudz vairāk par 31 stundu, šajā laikā ievācot iežu paraugus, arī demontējot vairākas zondes "Surveyor 3" detaļas.
Pēc veiksmīgas savienošanās ar komandmoduli "Apollo 12" misija turpinājās, vēl aptuveni dienu pavadot orbītā ap Mēnesi un uzņemot fotogrāfijas.
Atgriešanās noritēja bez lieliem starpgadījumiem, vien kosmosa kuģim piezemējoties Klusajā okeānā, trieciena brīdī Bīns dabūja pa pieri ar 16 milimetru kameru, iedzīvojoties nelielā smadzeņu satricinājumā un tiekot pie sešām šuvēm.
Diemžēl neviens no "Apollo 12" vīriem misijas 50 gadu jubileju paši nevar nosvinēt – Konrāds mira jau 1999. gadā, bet Gordons un Bīns attiecīgi 2017. gadā un 2018. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
