Lai labāk izprastu eksperimentā demonstrēto, nekaitēs atkārtot to, ko iemācījāmies eksperimentā par gaismas atstarošanu, kur tostarp uzzinājām, kāpēc sarkanā gaismā kārtis labāk nespēlēt.
Ja uz sarkanām kārtīm spīdinām baltu gaismu, tās redzam sarkanas, savukārt sarkanā gaismā šīs kārtis it kā "pazūd", saplūst ar balto fonu. Zaļā vai zilā gaismā sarkanās kārtis izskatās melnas. Ja uz silto krāsu – dzeltenas, oranžas, sarkanas – flomāsteriem spīdinām sarkanu gaismu, efekts ir līdzīgs, proti, tie ir redzami gaišā krāsā un atsevišķas krāsas izšķirt nav iespējams. Taču interesanti – spīdinot uz flomāsteriem zaļu vai zilu krāsu, tie vis neizskatās melni, bet gan ir izšķiramas krāsas. Kāpēc sarkanās kārtis zaļā vai zilā gaisma padara melnas, bet flomāsterus nē?
Meijers skaidro, ka te ir runa par luminiscenci jeb materiālu spīdēšanu. Ja piemērā ar kārtīm bija runa par gaismas atstarošanu vai tieši pretēji – neatstarošanu jeb absorbēšanu –, gadījumā ar flomāsteriem zilā vai zaļā gaisma tiek, nosacīti sakot, absorbēta, taču vienlaikus pretī tiek izstarota citas krāsas gaisma.
Interesants piemērs ir ar veļu – Meijers skaidro, ka veļas balinātājs to pēc būtības "sasmērē" ar luminiforu vielu, kas liek audumam spīdēt zilā un violetā gaismā, tādējādi dzeltens audums izskatās balts.
"Veļu varam vai nu mazgāt vai balināt. Pamatbūtība ir tāda, ka tīra veļa, tāpat kā balts papīrs, ir balta. Savukārt netīra veļa slikti atstaro zilu un violetu gaismu, tāpēc tā izskatās dzeltena. To, ka dzeltena un zila gaisma kopā dod baltu, izskaidro eksperiments "Kā salikt varavīksni". Ir varianti – vai nu veļu izmazgāt, lai tā atkal atstarotu zilu un violetu gaismu, vai balināt, "sasmērēt" ar luminiforu vielu."
Jāpiebilst, ka mūsdienu rakstāmpapīrs tipiski ir balināts, tāpēc tas violetās un UV gaismas iedarbībā spīd zilā krāsā, kā redzams eksperimentā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
