Uzņēmumu iesaiste ir būtiska eksakto priekšmetu popularizēšanā  (1)

Kas ir projekta "Start(IT)" pamatuzdevums programmēšanas un STEM izglītības kontekstā?

"Start(IT)" piedalās programmēšanas priekšmeta veidošanā. Pamatā tas ir jauns priekšmets, kas tiek pasniegts dažās Latvijas vidusskolās. "Start(IT)" 2013. gadā sāka veidot programmēšanas saturu, kuru varētu izmantot jau no pirmās līdz devītajai klasei. Mēs sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) to pilotprojektā 156 skolās izmēģinājām 2015. gadā. Saturu mūsu vadībā veidoja paši pedagogi. Jau nākamā gada septembrī visās Latvijas skolās no pirmās līdz devītajai klasei datorika būs obligāts priekšmets, vairs nebūs informātikas, kur mācīja "Word", "Excel" un tamlīdzīgi.

Ļoti labi atceros, kā mums informātikā mācīja tieši to – kā rīkoties ar "Word", ko visi tāpat jau prata.

"Skola 2030" reforma paredz, ka tehnoloģiju lietošanas prasmes caurvij dažādus priekšmetus. "Word" teorētiski būtu jāmāca priekšmetos, kur kaut kas ir jāraksta. Tāpēc veidojām datorikas priekšmetu un ļoti priecājamies, ka šāda pieeja arī būs, bet ir jautājums – kas to pasniegs? Vai skolotāji ir tam gatavi? Te arī "Start(IT)" kā fonds iegulda savu darbu. Esam izveidojuši saturu, kuru skolotāji var izmantot, bet jāņem vērā, ka programmēšana ir tā joma, kur skolotājam būs jāmācās un jāseko līdzi aktualitātēm visu laiku. Šobrīd deviņus mēnešus ilgā projektā strādājam ar mentoriem – uzņēmumu pārstāvjiem, kas palīdz skolotājiem sagatavoties šīm satura pārmaiņām.

Vidusskolas posmā tas būs jau nedaudz sarežģītāk, jo veidosies specializētās skolas, kur programmēšanu pasniegs līdz pat 420 stundām. Ceram, ka tās būs aptuveni 20 skolas Latvijā.

Būtiski arī, lai gan skolotāji, gan vecāki mācās par tehnoloģijām un nedzīvo stereotipos. Bailes, ko rada tehnoloģijas, ir milzīgas. Jautājums – vai bailes ir tāpēc, ka cilvēks nemāk rīkoties ar tehnoloģijām, nevēlas tās lietot, vai arī par tām nav pietiekoši labi komunicēts? Tehnoloģijas var izmantot ļoti efektīvi, piemēram, ar mākslīgā intelekta palīdzību daudz efektīvāku padarīt skolēnu darbu vērtēšanu. Proti, skolām ir ļoti daudz datu par skolēna vērtējumiem, uzvedību un tā tālāk. To visu var automatizēt, lai novērtēšanas procesu padarītu daudz efektīvāku un ātrāku, nevis izvērtēšanu veiktu manuāli.

Tas būtiski atslogos pedagogu.

Jā, pedagogs varēs vairāk laika veltīt jēgpilna, radoša satura veidošanai. Galvenais ir radošums, intereses veidošana bērnā. Tas pats attiecas uz matemātiku.

No valsts puses skolotājus vajadzētu vairāk gatavot, vairāk iesaistīt. Skolotāji nebaidās no pārmaiņām. Viņi baidās no pārmaiņām, par kurām nav savlaicīgi komunicēts, baidās no tā, ka trīs mēnešu laikā pēkšņi kaut kas būs jāmaina.

Kā matemātiku padarīt skolēnam "garšīgāku"?

Tur ļoti var palīdzēt uzņēmumi. Viens no mūsu dibinātājiem ir "Accenture", un nesen izstrādājām lekciju matemātikā. Prasījām darbiniekiem, ko viņi ikdienā izmanto no vidusskolas laikā apgūtā. Viens no tematiem bija matemātiskie izteikumi.

Būtu izcili, ja uzņēmumi vairāk dalītos ar skolām tajā, kur šīs apgūtās zināšanas var izmantot. Tas, kas visvairāk satrauc daudzus, – tu nezini, kur tev specializēties, kādā jomā. Mēs vēl nemaz nezinām, kādas būs nākotnes profesijas, taču zinām, ka būs vajadzīgas dažādas prasmes.

Pēc tam šīs prasmes jau var kombinēt, atkarībā no nepieciešamības pamācīties kaut ko papildus.

Tieši tā. Piemēram, par nākotnes profesijām – viena, par kuru pati nesen uzzināju, ir digitālie arheologi. Programmētāji, kas analizē kodu, kas rakstīts, piemēram, 90. gados. Viņi meklē kodos "dārgumus", kurus varētu izmantot mūsdienu spēlēs vai produktos. Programmēšana ir ļoti radošs process, jābūt labai izdomai, jāņem vērā daudzi aspekti. Šie kodi reizēm var būt ļoti radoši un unikāli, tur var daudz ko mācīties no citiem. Tāpēc ir svarīgi arī izglītības procesā veidot atvērtus kodus, dalīties ar piemēriem, lai viens no otra var mācīties.

Tātad industrijai vairāk jāiesaistās mācību procesā un jādara zināms, ko sagaidīs no nākamajiem darbiniekiem, lai izglītības sistēma attiecīgi var pielāgoties?

Es teiktu, ka jā. Tas tiek darīts, bet tas varētu būt daudz sistemātiskāk. Mēs aicinām IT uzņēmumus atbalstīt fondu, lai kopīgi domātu, kas ir tās lietas, kuras radīt, lai palīdzētu skolotājiem mācīties un lai bērni paši tās varētu izmantot.

Būtisks aspekts ir – viss jau ir pieejams internetā, viss angliski ir izlasāms, bet skolās angļu valodu var izmantot viena angļu valodas stundā. Tagad pēc izglītības reformas vairāk valodu varēs izmantot dažādos priekšmetos. Piemēram, ja mācies par Lielbritāniju, mācies to angļu valodā.

Ļoti pietrūkst arī satura latviski. Nevajag uzrakstīt jaunas grāmatas, bet domāt, kā palīdzēt skolotājiem mācīt konkrētus priekšmetus vai tēmas. Jāsaprot, ka skolotājam daudz laika jāiegulda priekšmeta gatavošanā. Tas būs nākotnes modelis, ka tev pašam kā skolotājam būs jāinvestē sevi, lai priekšmetu padarītu interesantu un stilīgu, lai bērnus aizrautu.

Vai Latvijā pedagogi ir gatavi investēt sevi šajās tehnoloģiju virzītajās pārmaiņās? Pieļauju, ka gados jaunākiem skolotājiem, kas uzauguši ar tehnoloģijām, varbūt tās pieņemt būs vieglāk nekā pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem ar tehnoloģijām iepriekš bijusi mazāka saskare.

Mūsu pieredze, pasniedzot programmēšanas kursus, ir tāda, ka vecuma gradācija ir no 25 līdz pat 60 gadiem. Jā, temps, kādā vecāki pedagogi apgūst konkrēto tēmu, varbūt reizēm ir lēnāks, bet interese ir vienlīdz liela. Nevajag novērtēt par zemu pedagogus, taču ir jārēķinās ar viņu laiku. Ir jākomunicē, ka izmaiņas būs un kādas tās būs, un kas no pedagogiem tiks sagaidīts. Ir jārunā.

Vēl būtiski, ka skolotājs vecumā pēc 50 ir tāds, kas ir veltījis visu dzīvi izglītošanai, un viņš to arī turpinās darīt. Jaunajiem dzīvē var uzrasties dažādi izaicinājumi. Vai viņš paliks izglītības sistēmā?

Aizies strādāt par programmētāju.

Jā, piemēram. Tāpēc investējam gan jaunos, gan vecākos pedagogos, jo nekad nevar zināt, kurš beigās paliks skolā. Ir tādi, kam dzīvē intereses pamainās, izdomā, ka vairs negrib mācīt skolā. Ļoti būtisks ir arī atalgojuma un reputācijas jautājums. Ja Somijā ir nenormāls konkurss, lai iekļūtu pedagoģijā, mums tāda nav. Nav tāda prestiža profesijai, nav tādu algu. Skaidrs, ka algām ir jāaug. Tad tur arī ies cilvēki, kas ir ieinteresēti mācīt, kam ir vēlme to darīt.

Man patīk doma, ka pedagoga uzdevums ir iemācīt skolēnam mācīties, nevis "mācīt priekšmetu" šī jēdziena klasiskajā izpratnē. Jāmācās tāpat būs visu dzīvi, skolotājam jāiedod jaunietim instrumenti – prasme mācīties.

Jā. Īpaši programmēšanā, jo tur taču nav viena veida, kā iemācīt robotam tīrīt zobus. Nav viena koda. Jāiemāca prasme, kas ļauj nonākt līdz rezultātam. Skolotājiem ir jābūt iedvesmojošiem un jāveicina skolēnos interese nonākt līdz rezultātam.

Gribu uzsvērt, ka jāiesaista vecāki, arī vecākiem ir jāmācās. Kā vecāki var sekot līdzi, ko bērns mācās, ja paši to nesaprot? Ir tik daudz bezmaksas rīku, piemēram, "Start(IT)" mājaslapā ir vienkārši ievadkursi – ievads programmēšanā, ievads virtuālajā realitātē, ievads 3D drukāšanā, kas palīdz saprast konceptus, kādi rīki tiek izmantoti.

Kā veicināt, lai vecāki kļūst tehnoloģijās zinošāki?

Domāju, jākomunicē arī medijos. Stāstīt nevis abstraktos jēdzienos vai par kārtējo tehnoloģiju, kas ir tapusi, bet personīgos stāstus, piemērus. Tie vislabāk darbojas, kad jāizglīto sabiedrība.