Ja kaut kas izklausās pārāk labi, tie droši vien ir meli – tā, atsaucoties uz senu parunu, pieļauj Latvijas Universitates (LU) Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieks Kristaps Bergfelds, ko "Campus" uzrunāja, dodot startu jaunai rakstu sērijai "Zinātne vai muļķības?". Šajās publikācijās liksim zem lupas populārus un interesantus konceptus, gan zinātniski pierādītus, gan tādus, kas mīt pseidozinātnes valstībā, un lūgsim tos komentēt ekspertiem, lai galu galā secinātu, par ko šajā gadījumā ir runa – zinātni vai muļķībām. Pirmajā rakstā uzmanības centrā sapnis par mūžīgo dzinēju.
Nepārtraukta, mūžīga kustība, enerģija no "tukša gaisa" jeb "bezmaksas" enerģija – šīs idejas cilvēces iztēlē rosījušās jau izsenis. Sapņi un fantāzijas, kā dabūt kaut ko no nekā, šķiet vilinoši pašsaprotamu iemeslu dēļ – tas atrisinātu tik daudz cilvēces problēmu. Šie koncepti, protams, atraduši savu vietu arī populārajā kultūrā. Varbūt kāds entuziasts tieši šobrīd garāžā mēģina izstrādāt kārtējo mūžīgās kustības ietaises dizainu, jo ko līdzīgu bērnībā redzējis "multeņu fizikā", kur kaķis Toms vai "Looney Tunes" koijots izgudrojis dažnedāžādas ietaises, tostarp mūžīgā dzinēja idejās balstītas, lai tikai tiktu pie kārotā medījuma. Vietā būs pieminēt arī uzjautrinošo paradoksu ar kaķa un sviestmaizes "ģeneratoru", proti, ja kaķi allaž piezemējas uz ķepām, bet sviestmaize allaž nokrīt ar apziesto pusi uz leju, tad kaķis ar uz muguras piesietu sviestmaizi būs mūžīgā rotācijā. Šie amizantie piemēri gan neattur daudzus jo daudzus censoņus mūžīgā dzinēja idejas iedzīvināt praksē.
Tomēr pagaidām, ievadot interneta meklētājā vārdu salikumu "mūžīgais dzinējs" vai "mūžīgā kustība", attiecīgi "perpetuum mobile" (no latīņu valodas) vai "perpetual motion" (no angļu valodas), pie šiem konceptiem allaž klāt ir vārdi "hipotētisks" vai "abstrakts". Detalizētāk skaidro zinātnieks Kristaps Bergfelds (attēlā).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
