Šajā gadījumā aplūkojām gaismu kā fotonu (daļiņu) plūsmu. Sarkanās, dzeltenās un zaļās gaismas fotoniem ir pārāk maza enerģija, lai tie ierosinātu atomus, tāpēc zvaigznītes nesāk spīdēt. Šajās gaismās mēs arī nevaram nosauļoties, tas iespējams tikai ultravioletajā (UV) starojumā, jo UV fotonu enerģija ir krietni lielāka.
Atomi sastāv no kodoliem, ap kuriem riņķo elektroni, un ierosināts ir tāds atoms, kuram vismaz viens elektrons riņķo orbitālē ar augstāku enerģētisko līmeni nekā ierasts. Šāds atoms ir uzkrājis enerģiju, eksperimentā demonstrētajā gadījumā tā ir paņemta no gaismas. Kad elektrons krīt/pāriet atpakaļ pamatstāvoklī, šī enerģija tiek izstarota, un mums patīk, lai tas notiktu gaismas veidā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
