"Viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem skolā bija bioloģija. Kāpēc tā? Lai mēs spētu dzīvot zaļi, domāt ilgtermiņā un saglabāt dabas resursus, ir svarīgi izprast pasauli, kurā dzīvojam. Šo izpratni veido zināšanas, kuras mums sniedz bioloģijas un citu STEM priekšmetu apgūšana," skolēniem uzsvēra Buša.
"Pēdējā laikā aizvien aktīvāk interesējos par atkritumu šķirošanu un "zero waste" jeb bezatkritumu dzīvesveidu, kas palīdz samazināt atkritumu daudzumu un to ietekmi uz apkārtējo vidi. Turklāt pēdējā laikā ir īpaši aktivizējušās diskusijas arī par plastmasas iepakojumu un produktu ierobežošanu, jo biologi zivīs, putnos un citos organismos atraduši sīkas plastmasas daļiņas, kuru dēļ šie organismi iet bojā. Kā alternatīva plastmasai tiek izstrādāti iepakojumi, kas dabiski sadalās. Lai to izdarītu, jāveic pētījumi par dažādiem organismiem – baktērijām, vienšūņiem un citiem, kuri sadala šos materiālus," skaidroja jūtubere.
"Vēl divi zaļās domāšanas aspekti ir ekoloģiska pārtika un dzīvnieku labturības principi. Ekoloģiska pārtika nav apstrādāta ar herbicīdiem un pesticīdiem, tādējādi netiek piesārņota augsne. No kaitēkļiem tomēr vajag tikt vaļā, tāpēc var izmantot citas metodes, piemēram, kaitēkļu dabisko ienaidnieku pavairošana," alternatīvas iespējas ieskicēja Buša un atklāja, ka planētas ilgtspējas labā arī pati būtiski izmainījusi savus paradumus: "Mūsdienās industriālās lopkopības dēļ dzīvnieki bieži vien netiek pienācīgi aprūpēti, tāpēc, lai noteiktu, kādi ir optimālie apstākļi, tiek pētīts dzīvnieku stresa līmenis, uzvedība un dienas ritms. Zaļā domāšana man ir svarīga, jo arī nākotnē vēlos dzīvot tīrā vidē. Uzzinot par problēmām, ko rada industriālā lopkopība, pievērsos veģetārismam. Lopkopība ir viens no lielākajiem globālās sasilšanas izraisītājiem, kā arī, lai audzētu šos lopiņus, tiek izcirsti lietus meži. Nolēmu arī atteikties no sprostos dēto vistu olām, jo šie nabaga putni lielākajā daļā gadījumu tiek turēti nepiemērotos apstākļos, piespiesti viens pie otra tik cieši, ka dažkārt ievaino otru vai pat noknābā līdz nāvei."
Klimata pārmaiņu izraisītais vidējās temperatūras un nokrišņu pieaugums zināmās planētas teritorijās var veicināt arī dažādu slimību izplatību. Piemēram, atmosfēras temperatūras pieaugums kopā ar nokrišņiem veicina insektu izplatību, tāpēc slimības, ko pārnēsā kukaiņi, sāk izplatīties tajās planētas teritorijās, kurās tās iepriekš nav novērotas.
Pēc Bušas uzrunas "STEaMup" laboratorijā skolēniem bija iespēja piedalīties dažādos eksperimentos, kā arī vērot eksperimentu demonstrējumus fiziķa Arvīda Viestura Vimbas izpildījumā.
"Latvijas dzelzceļa" (LDz) rīkoto pasākumu "KonkurētSPĒJĪGS" laikā iedvesmotāji viesojušies skolās visos Latvijas reģionos. LDz sadarbībā ar nodibinājumu "Iespējamā misija" šī gada pavasarī prezentēja projektu "Latvijas Dzinējspēks", kura ietvaros radīta mājaslapa "STEaMup", kas ir palīgs gan skolēniem, gan arī viņu vecākiem un skolotājiem eksakto mācību priekšmetu un dabas zinību apgūšanā.
Projekts izstrādāts, lai veicinātu skolēnu izpratni par STEM plašo pielietojamību – lai iedvesmotu un motivētu apgūt šos priekšmetus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
