Mēness iežu paraugi, kurus uz Zemes pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā atveda "Apollo" programmas astronauti, būs pietiekams izejmateriāls vismaz vairākām zinātnieku paaudzēm – pirmie cilvēki, kas spēruši kāju uz Mēness, atpakaļ nogādāja vairāk nekā 380 kilogramu iežu un putekļu paraugu. Vēlāk atpakaļ uz mūsu planētu izdevies nogādāt arī Saules vēja paraugus un pat dažus mikrogramus paraugu no asteroīda. Taču, kamēr tiek kaldināti plāni nogādāt cilvēkus ne tikai atpakaļ uz Mēness, bet arī kolonizēt Marsu, izrādās – pagaidām pētnieki uz Zemes nav tikuši pie neviena parauga no sarkanās planētas. NASA un Eiropas kosmosa aģentūra (EKA) apņēmusies tuvākās dekādes laikā to mainīt, plānojot patiesi iespaidīgu un dārgu misiju, lai tiktu pie nepilna kilograma Marsa paraugu.
Pašlaik tikai attālināta izpēte
Ja "Apollo" programmas lidojumos paraugus vāca cilvēki – NASA astronauti –, pārvedot tiešām iespaidīgu apjomu iežu, tad tolaik Padomju Savienības "Luna" programma rezultāts bija daudz mazāks uz Zemes nogādātā izejmateriāla apjoms – kopā daži simti gramu. Taču "Luna" misijas bija izcilas ar ko citu – tās iezīmēja ceļu veidam, kā nākotnē tiks vākti iežu paraugi no citām pasaulēm, proti, automatizēti, ar robotu palīdzību. "Luna" bija pirmais veiksmīgais automatizētais paraugu iegūšanas mēģinājums, un tieši šādu ceļu plāno iet arī NASA un EKA uz Marsa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
