Latvijas skolēni matemātikā uzrāda labākos rezultātus 20 gadu laikā  (11)

Kopumā Latvija ieņem 15.-23. vietu starp OECD dalībvalstīm, turklāt mūsu skolēnu sasniegumi matemātikā kopš 2003. gada pastāvīgi kļuvuši arvien labāki. Zēniem sasniegumi matemātikā ir augstāki nekā meitenēm, un šāda tendence vērojama arī citās pētījuma dalībvalstīs.

Savukārt dabaszinātņu kompetencē Latvijas skolēnu sasniegumi atbilst OECD valstu vidējam līmenim, ieņemot 21.-25. vietu. Latvijas skolēnu dabaszinātņu kompetences rādītāji liecina, ka ilgtermiņā dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmenis mūsu valstī ir stabils. Pretēji matemātikai, dabaszinātnēs labākus rezultātus caurmērā uzrāda meitenes.

Vienlaikus "PISA 2018" pētījums parāda, ka Latvijas skolēniem lielāks darbs jāiegulda savas lasītprasmes uzlabošanā – te mūsu piecpadsmitgadnieku vidējie sasniegumi ir nedaudz zemāki nekā vidēji OECD valstīs, Latvijai ieņemot 28.-35. vietu. Rīgas skolu skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā ir nedaudz augstāki par citu pilsētu skolēnu sasniegumiem, un ievērojami augstāki par lauku skolu skolēnu vidējiem sasniegumiem. Pētījums arī parāda, ka meitenes ir čaklākas lasītājas – viņu sasniegumi lasīšanā ir augstāki nekā zēniem. Pētījumā arī secināts, ka nav nozīmīgu atšķirību lasīšanas rezultātos starp skolēniem, kas mācās skolā ar latviešu mācību valodu, un skolēnu, kas mācās skolā, kur īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Pētot vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības iespējas, secināts, ka Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu mācību sasniegumu atkarība no ģimenes materiālās labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem, vecāku izglītības un profesijas ir ievērojami mazāka nekā vidēji OECD valstīs. Latvijas izglītības sistēma biežāk nodrošina sekmīgus mācību rezultātus skolēniem ar zemu ģimenes sociāli ekonomisko statusu.

Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi (7,16 punkti skalā 0-10). Vairāk apmierināti ar dzīvi ir skolēni, kuriem ir augstāka piederības sajūta savai skolai, kuri ir orientēti uz sadarbību, vairāk izjūt skolotāju atbalstu un atgriezenisko saiti, mācās skolās ar labāku disciplināro klimatu un mazāk izjūt citu skolēnu pāridarījumus.

Vienlaikus pusaudži atzīst, ka viņu dzīves kvalitāti jūtami pasliktina citu skolēnu pāridarījumi - izsmiešana, draudēšana, fiziski pāridarījumi u.c. rīcība no klases un skolas biedru puses. Latvijā ievērojami augstāks nekā vidēji OECD valstīs ir skolēnu skaits, kuri neapmeklē skolu bez attaisnojoša iemesla visu dienu, dažas stundas vai ierodas skolā ar nokavēšanos, Proti, Latvijā 28,7 % skolēnu norāda, ka divu nedēļu laikā vismaz vienu vai vairākas reizes bez attaisnojoša iemesla ir kavējuši visu skolas dienu (vidēji OECD valstīs tie ir 21,2 %). Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Latvijā jau kopš 2017. gada tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" jeb PuMPuRS. Projekts veicina ilgtspējīgu sadarbību starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem nepieciešamo atbalstu.

Mūsu ziemeļu kaimiņi uzrādījuši izcilus rezultātus visās kategorijās. Igaunijas piecpadsmitgadnieki Eiropas valstu vidū ir labākie gan matemātikā, gan dabaszinātnēs, gan lasītprasmē, bet pasaulē ierindojas attiecīgi astotajā, ceturtajā un piektajā vietā šajās kategorijās. Igaunijas skolēnu lasītprasme būtiski uzlabojusies kopš 2009. gada, kad PISA pētījumā iepriekšējo reizi izvērtēta lasītprasme. Jūtami mazinājušās atšķirības meiteņu un zēnu zināšanu līmenī. PISA secinājumos izcelts, ka Igaunijā jaunieši lieliski prot sameklēt nepieciešamo informāciju.

OECD PISA ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurā novērtē piecpadsmitgadīgu skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. OECD PISA 2018 notika 79 valstīs. Latvija PISA pētījumos piedalās kopš 1998. gada. Šogad Latviju pētījumā pārstāvēja 5985 skolēni no 308 skolām.