Vēzis un 5G: zinātne vai muļķības?  (154)

Spriežot par 5G, ir jāprecizē, tieši par kuru no daudzajām komponentēm runājam. Liniņa uzsver, ka "patiesībā būtu jārunā par veselu lērumu viltīgu inženiertehnisku risinājumu, kā datu pārraide un apstrāde ir padarīta ātrāka un efektīvāka. Augstāka elektromagnētiskā starojuma frekvence ir tikai viens no pielāgojumiem."

Tomēr sabiedrībā visvairāk iztirzāta tieši frekvenču atšķirība, ja runājam par 4G un 5G salīdzinājumu.

"4G darbojas diapazonā aptuveni no 0,5 līdz 2,5 GHz, bet 5G mērķē ieņemt joslas intervālā no 2 līdz apmēram 50 GHz. Ir diskusijas par to, ka varētu mēģināt izmantot arī joslas līdz pat 86 GHz. Šur tur literatūrā norādītās vērtības mēdz atšķirties, bet kopumā atsauce uz pavisam augstajām 5G frekvences vērtībām literatūrā sastopama retāk. Pagaidām, šķiet, tas ir drīzāk idejas līmenī.

Mērķis ar augstākajām frekvencēm ir ietrāpīt atmosfēras caurlaidības logos – ja aplūko, kā atmosfēra absorbē elektromagnētisko starojumu atkarībā no frekvences, tad virs tipiskā komunikāciju frekvenču diapazona ir divas izteiksmīgas vietas, kur absorbcija samazinās, un varētu cerēt šos "logus" izmantot datu pārraidei. No šāda skatupunkta 4G tehnoloģijas darbojas frekvenču diapazonā, kur atmosfēras absorbcija ir maznozīmīga," skaidro fiziķe.

Eksperte atzīst, ka ir grūti spriest, kāpēc pret 5G aktivizējusies visai pamanāma pretestība, kamēr 4G standarta ieviešanas laikā tā nebija vai vismaz nebija tik jūtama. Faktori var būt dažādi.

"4G mobilo sakaru standartu pasaulē ieviesa ap 2010. gadu. Pasaule tajā laikā piedzīvoja globālu finanšu krīzi, Latvijā 2009. gadā bija straujākais IKP kritums un atbilstoši arī vislielākais kritums mājsaimniecību ienākumos uz vienu cilvēku. Šādā situācijā ir tik daudz citu lietu, par ko satraukties. Domāju, tā gluži vienkārši nebija prioritāte," pieļauj Liniņa.

Tāpat būtiski pieminēt, ka tajā laikā datu pārraides ātrums nebija tik liels, lai varētu ērti jebkurā vietā patērēt, piemēram, tiešsaistes video saturu.

"Tas, ka, sēžot autobusā ceļā uz mājām, varam virtuālajā telpā dalīties ar neapmierinātību par šādu vai tādu tēmu un to visu pamatot, jo tik tikko esam noskatījušies trīs minūšu video, kas klāsta, cik šī lieta slikta, lielā mērā iespējams, tikai pateicoties 4G standarta ieviešanai. Pirms tam šādām izklaidēm bija jāatvēl laiks mājās pie datora, un to noteikti varēja pavadīt arī produktīvāk," atgādina eksperte.

"Nesen lasīju paziņojumu par kārtējo trauksmes sirēnu izmēģinājumu valstī, un raksta redaktoram bija paslīdējusi garām ārkārtīgi jauka frāze – "nevajag nesatraukties". Jebkura informācija ir jāvērtē kritiski un esošo zināšanu kontekstā," uzsver fiziķe.

"5G bīstamība ir tāds ļoti viltīgs jautājums. Saprotams, ka dažādi inženiertehniskie risinājumi, piemēram, signālu apstrādes algoritmi, noteikti nav tas, par ko sabiedrībā asi diskutē. Viss atkal atgriežas pie elektromagnētiskā starojuma un tā frekvencēm. Elektromagnētiskais spektrs ir plašs, tas iekļauj sevī arī redzamo gaismu (kuras frekvence ir pat vēl augstāka par to, ko plāno izmantot datu pārraidei atbilstoši 5G standartam), un pirmie priekšstati par to daļu, ko neredzam, ir veidojušies kopš 19. gadsimta sākuma. Tātad aptuveni divus gadsimtus mēs soli pa solītim tuvojamies arvien pilnīgākai izpratnei par starojuma un matērijas savstarpējo mijiedarbību," skaidro Liniņa.

Viens no aspektiem, kas, iespējams, biedē daļu sabiedrības 5G standarta ieviešanā, ir nepieciešamība pēc daudz vairāk bāzes staciju. "Antenas ir visur, tas noteikti nav labi!" var pastiprināt bažas. Ik pa dažiem simtiem metru redzama 5G infrastruktūra šaubīgajai sabiedrības daļai biežāk atgādinās par apkārt esošo elektromagnētisko starojumu.

"Pieļauju, ka tam noteikti ir sava nozīme tajā, kā uztveram 5G standarta ieviešanu. Jāsaka gan arī, ka 5G ir ļoti pateicīga tēma, lai izplatītu sabiedrībā nepatiesu informāciju un radītu šaubas. Nesen LU Jauno Fiziķu Skolā gatavojām nodarbību par 5G tehnoloģijām, un mans kolēģis Ģirts Zāģeris lieliski izcēla tā saucamo Brandolini likumu. Brandolini likums nav gluži saistīts ar fiziku, bet drīzāk tāds novērojums par sabiedrības un informācijas mijiedarbību.

Jebkura informācija par 5G šajā ziņā labi pakļaujas visādām nepatiesībām, jo temats ir sarežģīts un cilvēku, kas pilnībā izprot izplatītās informācijas būtību, ir gana maz. Bet tieši tāpēc ir jābūt īpaši uzmanīgam, lasot dažādu "speciālistu" viedokļus," uzsver Liniņa un turpina: "Uzticēties autoritātei vienmēr ir vieglāk nekā meklēt informāciju gan vienā, gan otrā frontes pusē, izvērtēt to un veidot pašam savu viedokli. Taču tas ir ārkārtīgi svarīgi, citādi viegli noticēt, ka Zeme ir plakana."

Visbiežāk laikam ir dzirdēts par 5G tehnoloģijās izmantotā starojuma termiskajiem efektiem. Laboratorijas apstākļos pierādīts, ka audu sasilšana tiešām ir iespējama, bet tikai ar jaudām, kas daudzkārt lielākas par mobilajos tālruņos izmantotajām. Jo lielāka elektromagnētiskā starojuma frekvence, jo plānākā ādas slānī tā absorbējas, tas nozīmē, ka, palielinot izmantoto frekvenci, lielāko daļu enerģijas saņem cilvēka ādas virskārta, ko veido nedzīvās šūnas.

Otra lieta, par ko nereti bažījas sabiedrība, ir palielināts vēža risks. Liniņa komentē: "Nejonizējošs starojums tiešā veidā nevar bojāt DNS struktūru, līdz ar to nav vienprātības par saikni starp vēzi un 5G atbilstošo frekvenču diapazonu. Ir gan piedāvāti daži pastarpināti mehānismi, piemēram, melatonīna koncentrācijas samazināšanās organismā šādu frekvenču iedarbībā. Atsevišķos pētījumos novērots, ka melatonīns var nomākt dažu veidu audzēju veidošanos."

Eksperte norāda, ka droši vien svarīgāk būtu runāt par starojuma jaudu – gana daudz enerģijas īsā laikā var kaitēt neatkarīgi no frekvences. Tomēr noteikti ir skaidrs, ka vērā ņemamas negatīvas sekas atstāj visa tā starojuma daļa, kas var jonizēt vielu, tātad ultravioletais starojums, Rentgenstarojums, gamma starojums (frekvenču skalā ir aiz redzamās gaismas). Starojums šajā diapazonā, kas, starp citu, mums gana tiek arī no Saules, bojā DNS struktūru un palielina risku saslimt ar vēzi, taču noteiktos apstākļos arī šie starojuma veidi var būt noderīgi – piemēram, UV lampas slimnīcās palīdz ierobežot bakteriālu saslimšanu izplatīšanos.

Liniņa uzsver, ka 5G pretinieku nometnē nereti minētais, ka par šo tehnoloģiju kopumu "nav nekādu pētījumu", nav pareizs. "5G izmantotais frekvenču diapazons joprojām tomēr ir daļa no elektromagnētiskā starojuma spektra, un šādā kontekstā pētījumu ir gana daudz. Pēdējo dažu gadu laikā pat ir publicēti vairāki pētījumi par audu mijiedarbību tieši ar radiofrekvenču starojumu, jo tas kļuvis tik aktuāli."

Vēlreiz jāatgādina, ka būtiski ņemt vērā ne tikai starojuma frekvenci, bet jaudu. "Asas diskusijas radīja 2018. gadā publicētais pētījums, kas aprakstīja palielinātu vēža risku žurkām radiofrekvenču starojuma ietekmē. Protams, šī ziņa tika izmantota kā neapgāžams pierādījums, ka 5G standarta ieviešana nesīs postu cilvēcei.

Pats raksta autors kādā intervijā pat atzīmēja, ka 5G tehnoloģija nav līdz galam īsti definēta, līdz ar to apstākļi, kas tika radīti laboratorijā, visticamāk, dramatiski atšķīrās no tā, kāda būs reālā situācija ikdienā," pauž Liniņa.

5G kaitīgums cilvēka veselībai ir muļķības. Pagaidām nav īsta iemesla uzskatīt, ka 5G izmantotais starojums ir cilvēka veselībai kaitīgs. Kamēr nav replicējamu, augstas kvalitātes un korekti veiktu pētījumu, kas norāda uz pretējo, tikmēr pie tā arī paliksim. Zinātnes būtība – pielāgot skatījumus, balstoties uz faktiem, un 5G kontekstā šie fakti pagaidām kritiku neiztur.