Etienne Pauthenet / Sorbonne University
Antarktiskā cirkumpolārā straume jeb Rietumvēju straume, kas met cilpu ap Antarktiku un savieno Atlantijas, Kluso un Indijas okeānus, ir viena no pasaules klimata sistēmā nozīmīgākajām straumēm, nodrošinot siltuma un ūdens masu apmaiņu starp šiem okeāniem. Taču detalizēti mehānisms, kā tieši straume pārvada siltumu, jo īpaši vertikāli – no okeāna augšējiem slāņiem uz dziļākiem ūdens slāņiem un otrādi, – vēl nav pilnībā izprasts. Tā kā visai saprotamu bioloģisku ierobežojumu dēļ cilvēku iespējas bez pamatīga tehnoloģiskā nodrošinājuma ilgtermiņā pētīt apstākļus zem ūdens ir visai vājas, pētnieki ņem talkā asistentu, kas ūdenī jūtas kā ziv... ronis.

Izpalīdzīgais ronis

Nē, tā nav jaunākā roņu modes tendence, bet gan zinātne – okeanogrāfe Lia Zīgelmane "rekrutējusi" dienvidu ziloņroņu mātīti, kurai nu nāksies kādu laiku sadzīvot ar visai uzjautrinoša paskata antenas "mici", lai palīdzētu pētniekiem ievākt datus par temperatūras izmaiņām okeānā, kas ar citām metodēm būtu ļoti apgrūtinoši un nesamērīgi dārgi. Rietumvēju straume ir ļoti turbulenta, veidojot okeānā virpuļus ar diametru no 50 līdz pat 200 kilometriem, turklāt atrodas vienā no cilvēkam visgrūtāk piekļūstamajām planētas vietām.

NASAOkeānszinatneKlimata pārmaiņas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit