peles, laboratorija, zinātne, eksperimenti
Foto: Shutterstock

Nedēļas nogalē "SpaceX" kuģis "Dragon" ar vairāk nekā 2,5 tonnas smagu kravu veiksmīgi savienojās ar Starptautisko kosmosa staciju (SKS). Līdz ar gandrīz tonnu zinātniskā aprīkojuma, kas paredzēts 38 dažādu eksperimentu veikšanai, ceļu uz staciju mēroja arī 40 peles, tostarp "muskuļpeles". Jā, tieši tā – NASA uz SKS nosūtījusi vairākus ģenētiski modificētus grauzējus.

Izrādās, šīs varenās peles, kuras ģenētiski modificētas tā, lai organismā tiktu nomākts miostatīns, palīdzēs zinātniekiem meklēt veidus, kā ierobežot muskuļu un kaulu masas zudumu, astronautiem ilgstoši dzīvojot mikrogravitācijas apstākļos, un ne tikai. Vienkāršotais skaidrojums ir tāds – miostatīns ir olbaltumviela, kas normālos apstākļos ierobežo muskuļu augšanu. Zinātnei un tehnoloģijām veltītā vietne "Phys.org" miostatīna lomu salīdzina ar satiksmes regulētāja lomu – tas nodrošina, ka "šoferi" nebrauc pārāk ātri.

"Muskuļpelēm" šīs modifikācijas rezultātā ir krietni lielāka muskuļu masa nekā sugas māsām, kurām miostatīns nav nomākts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!