Vairāk nekā 60 gadus jau dzīvojam kosmisko pētījumu ērā, un diemžēl viena no blaknēm ir līdzīga kā uz Zemes, tā kosmosā – kur paviesojies cilvēks, tur paliek atkritumi. Šobrīd orbītā ap zemi riņķo simtiem tūkstoši jau fiksētu atkritumu – sen darbību beiguši satelīti, raķešu atliekas, atlūzas, kas radušās sadursmju rezultātā –, kā arī pat miljoniem citu objektu, kas ir pārāk mazi, lai tos fiksētu no Zemes. Kosmosa "draza" ir liels riska faktors ne tikai turpmākajiem kosmiskajiem lidojumiem un astronautiem Starptautiskajā kosmosa stacijā, bet arī funkcionējošiem satelītiem, bez kuriem daudzas mūsdienu tehnoloģijas un pakalpojumi uz Zemes nebūtu iespējami. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) nu devusi zaļo gaismu projektam, kas nākotnē varētu būt pamats mūsu kosmiskā "pagalma" sakopšanai.
Kopumā to mākslīgas izcelsmes objektu, kuri regulāri tiek monitorēti, skaits svārstās ap 20 tūkstošiem – to starpā arī aktīvi satelīti, tomēr lielākā daļa objektu ir pārāk mazi, lai tos spētu izsekot. EKA dati vēsta, ka ar statistikas metodēm veikti aprēķini liecina par aptuveni 130 miljoniem objektu orbītā ap Zemi, kas izmērā ir mazāki par centimetru, un teju miljonu objektu izmērā līdz 10 centimetriem.
Objekti Zemes zemajā orbītā, tostarp vairums šajā orbītā esošo satelītu, pārvietojas ar ātrumu aptuveni 7,8 kilometri sekundē. Šādā ātrumā nav nepieciešams liels objekts, lai sadursmes gadījumā nodarītu bojājumus citam satelītam vai kosmosa kuģim. Pilnīgi pietiek ar objektu, kas mazāks par centimetru, kaut vai krāsas plēksnīti dažu milimetru izmērā – arī tāds objekts var nodarīt un ir nodarījis bojājumus kosmosa kuģiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
