Par tādām sākotnēji tika uzskatīti čuguna stieņi. Gana izturīgi no pirmā acu uzmetiena, bet vai derīgi smagu vagonu un lokomotīvju pārvietošanai? Izrādās, ka nē.
Kamēr ķīmiķi nebija izpētījuši čuguna sastāvu, šķita, ka tam nav ne vainas. Taču čuguns ir relatīvi trausls un lielām slodzēm faktiski nepiemērots. Tieši ķīmiķi bija tie, kuri uzdrošinājās eksperimentēt un palīdzēja radīt daudz plastiskāku dzelzs sakausējumu. Tam pievienojot dažādus leģējošus elementus, izdevās iegūt tēraudu, kura mehāniskās īpašības atbilda un joprojām atbilst mūsdienu dzelzceļu visaugstākajām prasībām. Taču ar to vēl nebija pietiekami, lai radītu drošu un dzelzceļam piemērotu izstrādājumu. Aptuveni 50 gadi pagāja eksperimentos ar sliedes formu. Pirms 150 – 200 gadiem cilvēkiem vēl nebija tādu zināšanu kā mūsdienās, un eksperimentiem bija noteicošā loma. Reizēm arī pieradumam vai nejaušam gadījumam. Tādā veidā mēs nonācām arī pie tiem dažādajiem sliežu platumiem, kas pastāv pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
