No pašlaik atrastajām eksoplanētām jeb citplanētām vien "saujiņa" – mazāk nekā 15 – klasificētas kā "pufīgās" jeb "uzpūstās" planētas. Astronomi cītīgi pētījuši trīs samērā jaunas planētas, kas riņķo orbītā ap 2600 gaismas gadu attālumā no Zemes esošu zvaigzni Kepler-51.
Lielākā no šīm planētām – Kepler-51 d – ir izmērā salīdzināma ar Jupiteru, pārējās (Kepler-51 b un Kepler-51 c) aptuveni Saturna izmērā. Tomēr šīs planētas ir īpašas ar ārkārtīgi mazo blīvumu, kas liek pat mums zināmajām gāzes planētām izskatīties pēc superblīvām planētām.
Proti, šo planētu blīvums ir mazāks nekā 0,1 grams uz kubikcentimetru. Jupitera blīvums, piemēram, ir 1,33 grami uz kubikcentimetru, bet Saturna – 0,69 grami uz kubikcentimetru. Zemes vidējais blīvums ir 5,51 grams uz kubikcentimetru.
Konkrētās planētas NASA "citplanētu mednieks" – nu jau "pensijā" palaistais kosmiskais teleskops Kepler – fiksēja jau 2012. gadā, bet planētu blīvums pirmo reizi aprēķināts divus gadus vēlāk.
To atmosfēra sastāv no ūdeņraža un hēlija, bet pašā ārējā slānī ir metāna kārta. Pagaidām gan pētniekiem nav skaidrs, kādi apstākļi noteikuši šādu planētu izveidošanos – kas licis atmosfērai tik ļoti izplesties. Nepieciešami turpmāki novērojumi, piemēram, lai ar spektroskopiskās analīzes palīdzību noteiktu, vai planētu atmosfērā ir arī ūdens. Plānots, ka lielu ieguldījumu dos Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, kuru plānots palaist 2021. gadā.
Šo planētu atmosfēra arī visai lielā tempā "pazūd" izplatījumā, liekot pētniekiem izvirzīt pieņēmumu, ka šāds planētu stāvoklis varētu būt pagaidu fāze attīstībā, bet vēlāk planēta varētu kļūt par kādu no tām, kuras klasificē kā mini Neptūnus jeb gāzu pundurus. Tās ir planētas, kuru masa nepārsniedz 10 Zemes masas un atmosfēra visbiežāk sastāv no ūdeņraža un hēlija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
