Jau otro gadu pēc kārtās B2B jaunuzņēmumu akselerators “Startup Wise Guys” sadarbībā ar “EIT Digital” veido pārskatu par Baltijas valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu “Baltic Startup Report“. Šī ir plašākā pieejamā analīze gan par to, kā izskatās vietējā jaunuzņēmumu ekosistēma, gan par to, kā tā konkurē ar citiem Eiropas reģioniem.
60 lappusēs apkopoti gan vispārīgi fakti, gan padziļināts atsevišķu jomu apskats, piemēram, apkopojums par to, uz kādām valstīm vislabprātāk pārceļas jaunuzņēmumi no Baltijas valstīm, un kādas šeit ir dzīvošanas izmaksas tiem, kas izvēlas Baltijas valstis par savu mājvietu. Apskatīti arī potenciāli veiksmīgākie nākotnes jaunuzņēmumi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību jau šodien.
"Labs of Latvia" rakstu autore Jūlija Gifforda arī piedalījās apskata veidošanā un šeit ir pieci interesantākie secinājumi, kas radušies viņai, šo apskatu veidojot.
1. Nozare, kas piesaistījusi lielākās riska kapitāla investīcijas? Mobilitāte.
Kopumā Baltijas valstu jaunuzņēmumi 2019. gadā šajā nozarē piesaistījuši investīcijas vairāk kā 300 miljonu eiro apmērā. Lielākoties tas noticis sakarā ar nu jau cienījamu vecumu sasniegušo igauņu "Taxify", kam izdevās piesaistīt pusi jeb 150 miljonus eiro. Neilgi pēc tam tas mainīja zīmolu, kļuva par "Bolt" un piesaistīja vēl 60 miljonus eiro. Otrajā lielākajā darījumā bija iesaistīts lietuviešu jaunuzņēmums "CityBee", kas no savas māteskompānijas "ModusGroup" investīcijās saņēma 110 miljonus eiro.
2. Baltijas valstīs piesaistīto investīciju apjoms ir 42% no visa investīciju apjoma, kas 2019. gadā piesaistīts Centrālās Eiropas un Austrumeiropas reģionā.
Kopumā Centrālās Eiropas un Austrumeiropas reģionam 2019. gadā izdevies piesaistīt investīcijas 1,3 miljardu eiro apmērā. No tā 42% jeb 548 miljoni eiro ir palikuši Baltijas valstīs.
Ar Centrālās Eiropas un Austrumeiropas reģionu tiek saprastas 15 valstis – Polija, Igaunija, Lietuva, Grieķija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Latvija, Bulgārija, Ukraina, Horvātija, Slovēnija, Slovākija, Baltkrievija un Albānija.
3. Baltijas valstu piesaistītais investīciju apjoms, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir lielāks kā Ziemeļvalstīs.
Absolūtajos skaitļos Ziemeļvalstis, protams, ir priekšgalā ar 2,28 miljardiem eiro salīdzinājumā ar jau minētajiem 548 miljoniem eiro. Ja šo apjomu sadala attiecībā pret vienu iedzīvotāju, tad Ziemeļvalstīm tas ir 85,08 eiro, bet Baltijas valstīm – 89,75 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Tas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka Baltijas valstīs ir vairāk cilvēku, kas uzdrošinās pievērsties savu biznesa ideju realizēšanai un piesaistīt riska kapitālu. Turklāt šeit jaunuzņēmumi ir veiksmīgāki, jo cilvēku skaits ir mazāks kā Ziemeļvalstīs.
4. Katras valsts startup vīzas programma ir populārāka citā valstī.
Katrai Baltijas reģiona valstij ir sava startup vīzas programma, taču katra saņem visvairāk pieteikumu no citas valsts. Šādu secinājumu ļauj izdarīt dati par katrā valstī saņemtajiem vīzas pieteikumiem. Igaunijā visvairāk pieteikumi saņemti no Irānas, Latvijā – no Krievijas, savukārt Lietuvā – no Indijas.
5. Jaunuzņēmumiem ir atšķirīgas prioritātes tam, kādus tirgus tie vēlas apgūt.
Protams, biznesam attīstoties, katrs jaunuzņēmums skatās ārpus valsts robežām. Parasti primāri tiek uzlūkotas tuvējās valstis vai tās, kur ir lielākas iespējas piesaistīt darbiniekus. Un izrādās, ka katras valsts jaunuzņēmumiem šie tirgi atšķiras. Igaunijas gadījumā tā ir Londona (Monese, TransferWise), Latvijas gadījumā Barselona (Printful, Setupad, Mapon), savukārt Lietuvas jaunuzņēmumi dod priekšroku Berlīnei (Vinted, Oberlo, TransferGo).
Vēl dažas nianses, kam var pievērst uzmanību, apskatot pētījumu par jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs:
- septiņās dažādās vertikālēs izdalīti jaunuzņēmumi, kuru gaitām ir vērts pasekot;
- piemēri jaunuzņēmumu un korporāciju sadarbībai Baltijas valstīs;
- sievietes tehnoloģijās;
- intervijas ar jaunuzņēmumu dibinātājiem attiecībā uz izaugsmi vietējā tirgū vai ārpus tā;
- apkopojums par aktīvākajiem riska kapitāla fondiem Baltijas valstīs – gan vietējiem, gan starptautiskajiem;
- pasākumu kalendārs, kur apkopoti notikumi Baltijas valstīs un tuvējā apkārtnē;
- septiņu valstu startup vīzu salīdzinājums.
Šis un līdzīgi materiāli ir atrodami inovāciju un tehnoloģiju mājaslapā Labsoflatvia.com. Portāla mērķis ir informēt, iedvesmot un iedrošināt uzņēmējus, zinātniekus, investorus, biznesa uzsācējus un citus interesentus meklēt attīstības iespējas, sadarboties un kopīgi attīstīt inovāciju un tehnoloģiju vidi Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
