Campus - 255
Foto: Publicitātes attēli
"Zinātniekam ir jādod brīvība un jāļauj iet tālāk un plašāk. Jā, dabaszinātne ir ļoti, ļoti dārga – materiāli, iekārtas, datorresursi, enerģijas resursi, cilvēkresursi. Bet pētniekam ir jādod iespēja par lielām naudām spēlēties turpu šurpu ar visu ko pēc savas saprašanas, jo tikai tā viņš ir radies par tādu, pie kura var atnākt un atrisināt savu sabiedrībai tūlītēju labumu dodošo problēmu," Latvijas Universitātes (LU) izdevuma "Alma Mater" 2019. gada ziemas numurā Mārim Zanderam uzsver LU Fonda stipendiāts Dr. chem. Toms Rēķis.

Mēs varētu pieņemt kā nediskutējamu tēzi, ka pētnieka darbošanās dažādās grupās, dažādās valstīs utt. nāk šim pētniekam par labu. Jautājums ir, vai neveidojas situācija, ka viņam faktiski nav jēgas atgriezties "dzimtajā" augstskolā vai pētniecības struktūrā, jo tajā nav viņam ierastās tematikas, ierastās vides utt.? Tā rupji sakot, kāda jēga būt vienam izcilniekam tukšā laukā?

Man ir paveicies nokļūt vairākās zinātniskajās grupās Eiropā un mācīties no izciliem speciālistiem savās jomās. Mēģinu to visu uzkrāt un sintezēt savu kompetenci. Pateicoties LU Fondam un tā mecenātam Kurtam Hāgenam, man bija iespēja pusgadu veikt pētījumus savai disertācijai Magdeburgā, vienā no Maksa Planka institūtiem. Šie institūti ir vieni no prestižākajiem Vācijā. Tikpat ilgi biju arī Boloņas Universitātē Itālijā, kur darbojas divi manā nozarē labi pazīstami profesori, grāmatu autori – Dario Braga un Fabrīcija Grepioni.

Latvijas UniversitātezinatneĶīmija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit