Proti, gleznā attēlotais Jēzus kreisajā rokā tur stikla lodi, taču nav redzama refrakcija (gaismas laušana) un reflekcija (gaismas atstarošana), kāda būtu sagaidāma, skatoties uz Jēzus tērpu caur lodi.
Jau iepriekš izskanējuši pieņēmumi – tas tāpēc, ka lode ir ar tukšu vidu, nevis pildīta stikla lode. Par šo pieņēmumu mākslas vēsturnieki strīdējušies ilgi jo ilgi, tāpat arī izskanējušas citas versijas, piemēram, ka lode patiesībā ir no kvarca.
Tomēr nu Kalifornijas Universitātes pētnieki apgalvo, ka ar jaudīgu 3D modelēšanas algoritmu palīdzību izdevies pielikt punktu strīdiem un mīklu atšifrēt. Proti, datormodelēšanas rezultāti liecinot, ka Da Vinči tik tiešām Jēzu atainojis turam rokā stikla lodi ar tukšu vidu. Jēzus apģērbs, kas redzams cauri stikla lodei, nav nedz palielināts, nedz izliekts vai kā citādi izkropļots.
Pētnieku komanda, lai precīzāk veiktu modelēšanu, kā gaisma "uzvestos", spīdot cauri lodei, arī aprēķinājusi lodes izmērus – rādiuss ir aptuveni 6,8 centimetri, stikla sienas biezums nedrīkst būt lielāks par 1,3 milimetriem. Subjekts lodi tur aptuveni 25 centimetru attālumā no ķermeņa.
Ēnu analīze ar datora palīdzību liecina, ka Da Vinči izmantojis spēcīgu gaismas avotu, kas atrodas virs subjekta, kā izkliedētākas gaismas avotu vispārējai ainas izgaismošanai.
Attēlā: A – oriģināls; B – ar datoru modelētais attēls.
Pētnieku publikācija pašlaik tiek recenzēta, pirms tai tiek dota zaļā gaisma publikācijai kādā akadēmiskā izdevumā.
Tiesa, šī nebūt nav vienīgā mistērija par un ap "Salvator Mundi". Intrigas vītas ne tikai par gleznas mākslinieciskajām kvalitātēm, bet arī īpašniekiem.
2019. gada pavasarī tika ziņots, ka par rekordsummu pārdotais mākslas darbs pazudis, tāpat arī apšaubīts tā autentiskums. Vēl rudenī, piemēram, "The Guardian" vēstīja, ka būtisks jautājums vispār ir – kurš tad iegādājās šo vērtīgo mākslas darbu. Tiek spekulēts, ka tas nonācis Saūda Arābijas karaliskās ģimenes īpašumā, precīzāk, rotā kroņprinča Mohammeda bin Salmana ekskluzīvās jahtas kajīti. Jāatgādina, ka 2018. gadā Saūda Arābijas karaļnams bija spiests taisnoties, ka neesot iesaistīts žurnālista un režīma kritiķa Džamala Hašogi noslepkavošanā konsulātā Turcijā.
Pirms tam zināms, ka šis mākslas darbs bijis Krievijas oligarha Dmitrija Ribolovļeva īpašumā – viņš to iegādājās 2013. maijā par krietni mazāku, tomēr tāpat ļoti iespaidīgu summu – apmēram 93,5 miljoniem eiro. Ribolovļevs vēlāk uzzinājis, ka pats "aptīts ap pirkstu". Izrādās, ka viņa padomnieks mākslas jautājumos, Šveices uzņēmējs Īvs Buvjē, gleznu iepriekš iegādājies privātā izsolē par krietni mazāku summu, pirms to pārdevis Ribolovļevam. Krievijas oligarhs apgalvo, ka Buvjē šo triku esot izspēlējis ar vēl vairākiem desmitiem vērtīgu mākslas darbu. Nedz izsoles rīkotāji, nedz Buvjē šos pārmetumus tolaik nekomentēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
