Faktiski jau pirms 200 gadiem vagona riteņpāris krietni atšķīrās no diviem vienkāršiem ratu riteņiem. Pateicoties virknei angļu inženieru izgudrojumu, tika radīti vien dzelzceļam paredzēti vagoni, kuru viens no dzelžainiem priekšnoteikumiem bija ciešs asu savienojums ar riteņiem. Īpaša bija arī riteņu aplodas forma. Labi ieskatoties, bija redzams, ka tā ir koniska, lai arī līknēs tie labi ripotu pa sliedēm.
Turpmākajos gados vagonu riteņpāru pamata konstrukcija maz tika mainīta, lielāku vērību pievēršot to buksēm un gultņiem. Lai riteņpāris labi grieztos, bet pats galvenais – nepārkarstu un nenobloķētos, inženieriem nācās pielikt lielas pūles. Sākotnēji tika izmantoti slīdgultņi, kuri cieši aptvēra ass galus. Lai ass tajos brīvi grieztos, slīdgultņos bija jāizmanto mīkstāks metāls nekā tērauda asīm. Par to kalpoja bronzas un īpaša sakausējuma – babīta, ieliktņi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
