Neviens skolēns negrib būt skolotājs. Saruna ar fizikas pasniedzēju Ģirtu Zāģeri

Esi viens no JFS vadītājiem. Cik kopā esat vadībā?

Esam divi cilvēki, kas pienākumus dala precīzi uz pusēm, tāpēc sevi saucu par pusvadītāju. Otra ir dāma vārdā Virgīnija ("Forbes 30 zem 30" Latvijas sarakstā iekļautā fizikas zinātņu doktore Virgīnija Vītola – red.).

Kad un kāpēc radās ideja par šādu projektu?

JFS rit desmitā sezona. Tas ir daudz. Es vēl tur pabiju kā skolēns, tāpēc esmu darbu pārņēmis. Mēs ar Virgīniju esam pēc kārtas trešie JFS vadītāji, otrie "mantinieki". Ideja dzima Valdim Zuteram, pazīstamam fizikas skolotājam, kopā ar nu jau diemžēl nelaiķi profesoru Andri Muižnieku. Viņi manīja, ka citiem novirzieniem – bioloģijai, ģeogrāfijai – parādās jauno interesentu skolas. Radās jautājums: kāpēc mums nav? Tā Valdis no studentu puses un profesors Muižnieks no mācībspēku puses sanāca kopā un izveidoja pirmo pasākumu teju aiz spīta, ka "mums arī vajag". Lēnām viss iekustējās. Acīmredzot skolēniem patīk maniere, kādā stāstām.

Tagad pasākums izaudzis līdz līmenim, kad reizēm telpā nepietiek vietas, – vairāk nekā 300 interesentu. Skaidrs, ka jaunieši, kas apmeklē JFS, ir ieinteresēti fizikā, bet kā tu vērtē jauniešu interesi par eksaktajām zinībām Latvijā kopumā? Tās ir populāras?

Gribētos teikt, ka pēdējos gados tās pasaulē vispār kļuvušas populārākas, tostarp arī jauniešu vidū. Kad es mācījos, kas bija 2010. gadu sākums, populārāka bija ekonomika. Ja STEM izglītībai pieskaita medicīnu, tā vēl bija populāra, bet tieši ķīmija un fizika bija mazāk populāras. Tas ir redzams skolās, kurās ir novirzienu klases.