Campus  - 332
Foto: NASA
Kur vien cilvēks spēris savu kāju (vai šajā gadījumā – lidinājis kosmiskos aparātus), tur pēc tam mēdz palikt atkritumi. Diemžēl arī kosmosa izpētei un dažādu mums sen jau par ikdienu kļuvušu pakalpojumu – navigācijas, satelītfoto, TV u.c. – nodrošināšanai ir savas sekas. Proti, katrai tehnoloģijai ir savs ekspluatācijas mūžs, bet pēc tam tā vai nu tiek utilizēta un pārdzimst jaunos materiālos un secīgi arī jaunās iekārtās, vai kļūst par atkritumiem.

Diemžēl "mirušos" Zemes mākslīgos pavadoņus tik vienkārši savākt un utilizēt nevar, tāpēc Zemes orbītā nu jau izveidojusies pamatīga "izgāztuve", turklāt vislielākās problēmas rada nevis liela izmēra iekārtas vai atlūzas, kuru trajektoriju un atrašanās vietu varam izsekot, bet gan sadursmju rezultātā radušās nelielās atlūzas. Atskanējuši brīdinājuma zvani, ka šonedēļ atlūzu skaits orbītā atkal varētu pieaugt – ir iespējama divu "mirušu" pavadoņu sadursme.

"LeoLabs", kas izseko kosmosa "gružus", brīdina par šonedēļ gaidāmu saspringtu mirkli ¬– ļoti tuvu viens otram garām palidos divi "miruši" pavadoņi. Viens no tiem ir 1983. gadā NASA, Lielbritānijas un Nīderlandes palaistais kosmiskais teleskops IRAS (Infrared Astronomical Satellite), kurš funkcionēja vien nepilnu gadu, tomēr ievāca lērumu vērtīgu datu, tostarp četras reizes (12, 25, 60 un 100 mikrometru viļņos) kartēja 96 procentus naksnīgo debesu. Otrs ir vēl senāks pavadonis, 1967. gadā palaistais zinātniskais pavadonis GGSE-4.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!