Eksperte: kā netikt noķertam interneta tīklos  (3)

Sociālie tīkli – sniedz mums lielisku iespēju sazināties gan ar radiem, draugiem, paziņām, gan arī pavisam svešām personām, sekot līdzi, ko viņi domā, dara un kā uzvedas. Tāpat ar sociālo tīklu starpniecību mēs varam informēt savus sekotājus par savas dzīves gaitām, sasniegumiem, pārdzīvojumiem. Tomēr jāņem vērā, ka, tiklīdz mēs reģistrējamies, mēs dodam piekrišanu izmantot datus par mūsu interesēm un uzvedību sociālajiem tīkliem vai ar tiem saistītiem uzņēmumiem. Vai kādreiz esat brīnījušies, kāpēc pēc jūsu skrējiena, izmantojot kādu no skriešanas mobilajām lietotnēm un padaloties sociālajos tīklos ar sava skrējiena rezultātu, jums sociālajā tīklā "nejauši" parādās reklāma – mudinājums iegādāties jaunus skriešanas apavus vai medikamentus sirdsdarbības uzlabošanai?

Privātu datu, informācijas ievākšanas un apstrādes tīkli – uzņēmumu vietnes, kurās reģistrējamies, lai laimētu loterijā, vai arī mobilās lietotnes, kuru izstrādātāji nereti prasa piekļuvi tādai mūsu tālrunī esošai informācijai, kura konkrētā pakalpojuma sniegšanai nemaz nav nepieciešama. Vietā ir retorisks jautājums – vai tie, kas izstrādā dažādus testus, piemēram, "Kurai slavenībai jūs līdzināties?", to dara ar mērķi jūs izklaidēt? Protams, ka nē. Iespējams, esat jau pamanījuši – lai jūs varētu izpildīt šo testu, ir jāatļauj testa izstrādātājam piekļūt jūsu sociālā tīkla profila informācijai, ieskaitot jūsu draugu informācijai.

Tīkli interneta lietotāju segmentēšanai – ja mēs klikšķinām uz viltus ziņu lapām, testējam, kā mēs izskatīsimies pēc 50 gadiem, vai atsaucamies aicinājumam "sekot" kādai lapai, lai laimētu vērtīgas balvas, iekļūstam īpašā tīklā jeb kategorijā "šiem cilvēkiem var sūtīt krāpnieciskas vēstules, viltus ziņas, rādīt klikšķu vākšanas lapas – viņi, visticamāk, uzķersies".

Krāpnieku tīkli – izplatīti, lai izkrāptu naudu no tiem interneta lietotājiem, kas nepārbauda informāciju un nepārliecinās, vai var uzticēties pakalpojuma sniedzējam vai preču pārdevējam. Saprotu, ka ir grūti atteikties no izdevīga piedāvājuma iegādāties sen kāroto lietu ievērojami lētāk, nu tā, ka neticami lēti. Bet šeit derēs teiciens – ja izskatās un izklausās neticami, tad tiešām labāk arī neticēt.

Ierobežotas informācijas aprites tīkli – sociālie burbuļi. Atbilstoši mūsu iepriekšējiem meklējumiem, skatījumiem un interesēm, mums tiek atlasīta un piedāvāta līdzīga informācija, šādi ierobežojot iespēju redzēt pārējās ziņas. Reizēm pat ikdienā blakus esošie kolēģi vai ģimenes locekļi, kuriem ir atšķirīgas intereses, atrodas divos dažādos sociālajos burbuļos. Klātienē runājoties, reizēm vienam šķiet, ka visi zina un runā par vienu konkrētu notikumu, bet izrādās, ka otrs neko par to nav ne dzirdējis, ne redzējis. Tāpēc man patika Ievas Ilvesas nesen žurnālā "Klubs" izteiktais ierosinājums – ir vērtīgi laiku pa laikam lasīt drukātos laikrakstus vai tādus interneta medijus, kurus parasti nelasām, lai dabūtu tādu informāciju, kuru interneta algoritms mums nepiedāvā.

Ļaunākie no ļaunākajiem tīkliem – pedofilu tīkli. Diemžēl pastāv arī šādi tīkli, un tajos iekļūst neaizsargātākā interneta lietotāju grupa – bērni. Tajos pedofili apmainās ar bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem, ko parasti iegūst, veicot dzimumnoziegumu pret bērnu, to fotografējot un filmējot. Otrs paņēmiens ir uzrunāt bērnus sociālajos tīklos, lai aizvilinātu tos uz mazāk kontrolētām interneta vietnēm. Tur ar dažādām manipulācijas metodēm no bērniem tiek izspiesti kailfoto, lai pēc tam šantažētu un piespiestu bērnus veikt foto vai videokameras priekšā dažādas darbības ar sevi.

Mūsdienās, lietojot internetu, mēs vairs nevaram izvēlēties nenokļūt nevienā tīklā, ko pārrauga, kontrolē un pēc saviem ieskatiem izmanto citi. Bet mūsu varā ir kontrolēt to, kādos tīklos mēs iekļūstam, ko tīkla "uzraugi" iegūs no mums un kā viņi to izmantos. To mēs varam izdarīt, pārskatot privātuma iestatījumus sociālajos tīklos, kā arī pārbaudot visu informāciju, ko mēs redzam, un pārliecinoties paši, vai tam tiešām var ticēt.

Mēs noteikti varam pasargāt ne tikai savus bērnus, izglītojot viņus par riskiem internetā, it sevišķi par riskiem, kas saistīti ar sazināšanos ar reālajā dzīvē nepazīstamiem cilvēkiem, bet varam arī iesaistīties cīņā ar bērnu kailfoto un bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu aprites izplatību, ziņojot par ikvienu šādu pamanītu materiālu vai aizdomīgām darbībām. Ziņot var gan Valsts policijai, gan vietnē Drossinternets.lv.