No kokmateriālu pētnieka līdz inženierim: sešas aizraujošas profesijas būvniecībā  (4)

Perspektīva, nopietna un dziļi profesionāla, kas turklāt arī sniedz materiālu gandarījumu – tādu Aiga iedomājās arhitekta profesiju, kad vidusskolas beigās bija jāizlemj, kur mācīties tālāk. Aiga izvēlējās Rīgas Celtniecības koledžu, apgūstot arhitekta palīga kvalifikāciju. Tagad, pēc septiņu gadu pieredzes nozarē, Aiga saprot, ka viņas kādreizējie priekšstati ir pilnībā realizējušies arī dzīvē.

Aigas ikdienā nav divu vienādu dienu, katra ir piesātināta ar dažnedažādākajiem arhitekta amata pienākumiem: rasēšana, projekta vadīšana un organizatoriskie jautājumi, dalība sapulcēs, autoruzraudzība. Tas nozīmē, ka Aiga kontrolē, lai projekts būvniecības stadijā tiktu pienācīgi realizēts atbilstoši visām projekta prasībām, – kļūdu novēršana un pāri visam milzīga atbildības nasta un pienākuma izjūta, jo arhitekta neizdarība vai neprecizitāte rada nopietnas sekas, kas ietekmē visas komandas tālāko darbu.

Kopš 2016. gada Aiga strādā inženieru un konsultantu uzņēmumā "Firma L4", kur ir realizējusi vairākus nozīmīgus projektus, piemēram, pirmo un otro kārtu pašvaldības daudzfunkcionālajam pakalpojumu centram Ikšķilē (projekta mets attēlā).

Pilsētai īstenojot šo ieceri, novads iegūs vietu kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai, veselības aprūpei, kā arī tas būs pienesums izglītības un kultūras dzīvē. Realizēts arī tāds projekts kā mācību ēkas pārbūve Smiltenē, kur būs izveidots jauns trīsstāvu apjoms ar mācību telpām un ātriju centrālajā daļā, kas pildīs gan ēdnīcas, gan aktu zāles funkciju.

Starp citu, 2019. gada martā Aiga ieguva godpilno otro vietu konkursa "Gada būvinženieris 2018" nominācijā "Jaunais speciālists". Pieteikumu rakstīja Aigas kolēģi, kuri izcēla viņas spēju realizēt idejas un uzturēt nerimstošu interesi par nozarē notiekošo. Viņas sasniegtie rezultāti pierāda Aigas atbilstību perspektīvam mūsdienu jaunā speciālista kvalitātes definējumam – ātrums, elastība, vēlme iesaistīties un atvērtība visam jaunajam.

Būvniecība nav tikai būvlaukums vai projektēšana, vispirms nepieciešams uzvarēt iepirkumā. Ko tas nozīmē? Pasūtītājam vajadzīga pārliecība, ka nolīgtais būvnieks ir pietiekami kvalificēts, pieredzējis, tam ir pieejami finanšu līdzekļi noteiktā apjomā u.c. Tāpēc pasūtītājs vispirms noformē dokumentu, ko sauc par nolikumu – tajā ir definētas visas prasības, kurām jāatbilst pretendentam. Pēc tam pasūtītājs izsludina iepirkuma procedūru un nolikumu publisko.

Atbilstību izvirzītajām prasībām būvnieks apliecina ar daudziem dažādiem dokumentiem un izziņām no valsts iestādēm, piemēram, uzņēmuma sertificēto speciālistu CV, izrakstiem no gada pārskatiem par finanšu rādītājiem, izziņām par uzņēmuma amatpersonu nesodāmību, atsaucēm uz pieredzi prasīto darbu sekmīgā veikšanā u.c.. Varbūt tas skan vienkārši, bet patiesībā viss dokumentu apkopošanas process ir piņķerīgs un prasa lielus laika un intelektuālos resursus, jo bieži vien prasības ir daudznozīmīgi interpretējamas.

Indras ikdiena iesākas ar to, ka viņa pārskata izsludinātos jaunos iepirkumus dažādās interneta vietnēs, un tajos, kas varētu būtu interesanti "Selva Būvei", pēc apspriedes ar vadību tiek izlemts iesniegt piedāvājumu. Iepirkumu speciālista uzdevums ir piesaistīt apakšuzņēmējus un, ja nepieciešams, arī partnerus, tādējādi izveidojot konsorciju, organizēt iesaistīto pušu koordinētu darbību, organizēt dokumentācijas saņemšanu un apkopošanu vienotā konkursa piedāvājumā.

Tādos darba apstākļos ir ļoti svarīgi būt pedantam, kārtības mīļotājam un arī burta kalpam, jo viena vārda galotne vai vārdu secības maiņa var pilnībā izmainīt teikuma jēgu un būtību – iepirkuma speciālistam jāprot iedziļināties un šo jēgu katrā teikumā arī atrast. Piedāvājuma iesniegšana vēl negarantē rezultātu, pēc statistikas vidēji tikai 7‒13 procenti iesniegto piedāvājumu rezultējas uzvarētā konkursā. Pats iepirkuma process ir pietiekami aizraujošs, jo prasa gan iedziļināties sīkās detaļās, gan spēt redzēt bildi kopumā, un, protams, uzvarēts konkurss ir balva gan pašam speciālistam, gan visam uzņēmumam.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) absolventa Mārtiņa Ruduka izvēle par labu specializācijai būvniecības jomā bija visai loģiska un pamatota, jo sasaiste ar būvniecību bija ģimenes lokā. Skolas laikā Mārtiņš nereti devās līdzi tēvam uz būvlaukumu un, vērojot norises, smēlās pieredzi.

Laiku pa laikam viņam tika uzticēts patstāvīgi veikt dažādus uzdevumus. Skolā padevās matemātika un fizika, un tas arī bija papildu arguments, lai dotos uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti studēt būvniecību, kas nu jau ir plašāka mēroga nekā sākotnēji domāts.

Mārtiņš 2013. gadā pabeidza maģistrantūras studijas un tūlīt iestājās doktorantūrā. Promocijas darba tēma ir "Klimata datu modelis ēku ilgtspējības prognozei", kas apkopos plašu datu klāstu par konkrētam reģionam izstrādātu klimatisko modeli.

Klimatoloģija ir normatīvs, kas jāņem vērā ēku energoefektivitātes un mikroklimata režīma aprēķinos un siltumtehnisko zudumu aprēķinos, balstoties uz vidējo āra gaisa temperatūru apkures periodā.

Mārtiņa veiktais pētījums apliecina to pašu, par ko runā visā pasaulē – notiek klimata pārmaiņas. Arī Latvijā āra gaisa vidējā temperatūra pēdējo 30 gadu laikā ir paaugstinājusies, bet tas nenozīmē, ka ēkas nevajadzēs siltināt, tik silts laiks vēl nav gaidāms. Turklāt arī siltajās zemēs ēkas ir jāsiltina, lai tās nesakarstu un tur būtu iespējams patverties no svelmes.

Ikdienas darbs Mārtiņam saistīts ar tehnisko rasējumu izstrādi, un specializācija ir lauksaimniecības, ražošanas un industriālie objekti. Līdz Mārtiņam kā pamata dati nonāk objekta vizualizācija un informācija par plānotajām tehnoloģiskajām iekārtām. Objekti ir izkaisīti visā Latvijā, tirgū ir pieprasījums pēc šo objektu projektu izstrādes. Daudzi uzņēmumi attīstās un pilnveidojas, līdz ar to atkal un atkal nepieciešama projektu izstrāde. Klienti atgriežas, un tas liecina par Mārtiņa un viņa darba kolēģu kompetenci un augsto kvalifikāciju. Ražotņu attīstībā liela nozīme ir arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, kas ļāvis attīstīt, padarīt efektīvas un produktīvas daudzas ražotnes Latvijā.

Tomēr šī stāsta varonis Kārlis savā profesijā ir spējis apvienot šos abus it kā nesavienojamos aspektus, no vienas puses sirdī viņš vienmēr bijis mākslinieks, kam patīk radīt un lidināties pa mākoņiem, no otras – tikpat klātesoša vienmēr bijusi arī metodiskā burta kalpa daba. Kā šie divi pretpoli saistāmi kopā, turklāt vēl kontekstā ar būvniecības nozari, kurā Kārlis darbojas?

Kārlis izglītību ieguvis materiālu zinātnē, un viņa specializācija ir koksnes produktu pētniecība un koksnes būvkonstrukcijas, strādājot SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā" (MeKA). Ikdienā tas nozīmē pētījumu, zinātnisko publikāciju studēšanu un rakstīšanu, konferenču apmeklēšanu, eksperimentu organizēšanu, pētniecības objektu projektēšanu un konstruēšanu.

Līdz ar to ir secināms, ka koksnei ir nākotne – ja cilvēki vēlēsies būvēt modernus projektus, tas ir tikai laika jautājums, kad būvniecības attīstības un paradigmas uz ilgtspēju maiņas dēļ mums visiem būs arvien vairāk jāsaskaras ar koksnes būvkonstrukcijām. Ir patīkami apzināties, ka esi daļa no procesa, kas tiešā veidā palīdz saprātīgi izmantot tos resursus, kas mums dāvāti mūsu zemē, tajā pašā laikā tiešā veidā palīdzot cīņā pret klimata pārmaiņām.

Jānis ir viens no tiem cilvēkiem, kas jau no mazotnes zināja, ka savu nākotni vēlas saistīt tieši ar būvniecību; vienmēr interesējās, kā apkārt dabā viss strādā un kā ir iekārtots. Ne maza loma bija arī tam, ka skolā padevās tieši eksaktās zinātnes – matemātika, fizika, ķīmija.

Elektroinženiera-projektētāja darbā nav rutīnas, liela nozīme ir komunikācijai, zelta vidusceļa atrašanai un prasmei visu organizēt tā, lai projektētā būve būtu tehniski pareiza, droša un iespējami labi pildītu savu funkciju.

Uz jautājumu, kas sniedz to gandarījumu un prieku par savu darbu, Jānis bez vilcināšanās atbild, ka tā ir iespēja redzēt, kā projekts no idejas pārtop reālā būvē. Turklāt tā ir iespēja radīt paliekošas vērtības.

Tomēr, lai to sasniegtu, speciālistam jābūt gatavam patiešām daudz mācīties un iedziļināties būvnormatīvos, dažādos juridiskajos aspektos, jāprot lēst finanses, jo, lai cik labs būtu risinājums, ja tas ir ekonomiski nepamatots, to nesaskaņos.

Tāpat jāattīsta vairākas personiskās īpašības – jāprot skaidri izklāstīt savas domas un idejas (lai kādu risinājumu īstenotu dzīvē, nepieciešams arī pārējo iesaistīto pušu atbalsts), jāprot būt atvērtam pret dažādo un visu jauno. Kāpēc Jānis ieteiktu savu nākotni saistīt tieši ar būvniecības inženierzinātnēm? Pirmkārt, tāpēc ka tādā gadījumā nekad nebūs garlaicīgi darbā. Otrkārt, būvniecība ir viena no senākajām nozarēm cilvēces vēsturē, tāpēc ir pārliecība, ka kompetentam un godprātīgam speciālistam vienmēr būs darbs.

Iemesls, kas Jāni Zolbergu vedināja pievērsties būvniecībai, ir nedaudz neparasts. Skolas laikā aiz dzīvokļa loga Jēkabpilī pamazām tapa tipisks guļamrajons, ko veidoja piecstāvu dzīvojamās mājas. Katru dienu kā kinofilmā bija interesanti vērot būvniecības procesa praktisko pusi – no būvbedres līdz pat jumta klājumam, kā speciālisti pavēl lielizmēra tehnikai.

Vidusskolas pēdējā gadā daudzi Jāņa klasesbiedri mērķtiecīgi izvēlējās juristu, ekonomistu profesiju, lai gan jau tad tirgū bija šo speciālistu pārprodukcija. Būvniecība Jānim šķita aizraujošāka un arī pieprasītāka joma. Vidusskolas vielu Jānis apguva Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Āgenskalna koledžā, kur daļēji mācīja jau augstskolas programmu. Nokārtojot gala eksāmenus ar rezultātiem, kādi nepieciešami, lai iestātos RTU bez iestājeksāmeniem, Jānis sāka studijas RTU, bet pabeidza tās nedaudz ilgākā laikā nekā nepieciešams, jo līdztekus studijām aktīvi strādāja būvniecības nozarē, un iestājās "Turībā" apgūt biznesa vadības maģistrantūru – tas iedrošināja pēc zināma laika pašam kļūt par uzņēmēju.

Līdztekus studijām RTU Jānis strādāja ar IT saistītā uzņēmumā, pēc tam jau tieši būvniecības nozarē. 21 gada vecumā Jānis jau bija komercdirektors, bet ne tradicionālajā izpratnē, jo padoto nebija, visi darbi bija jāveic pašam. Būvniecības praksi Jānis ieguva, strādājot gan kā būvprojektu analītiķis, gan kā apakšuzņēmēja darbu vadītājs un projektu vadītājs, un tad jau nostiprināja iemaņas pasūtītāja pārstāvja amatā, kur darbojas joprojām, daloties ar savu augsta līmeņa kompetenci.

2019. gadā Jānis Zolbergs ir saistīts ar būvniecību jau 20 gadus. Savukārt uzņēmums "Forma 2", kur Jānis strādā 13 gadus, ir audzis, no trim būvinženieriem – Māra Tidriķa, Jāņa Zolberga, Edgara Krasņikova (valdes locekļi) – paplašinoties līdz 24 darbinieku lielam uzņēmumam, kuram būvniecības tirgū pamatoti ir laba reputācija, kas nemitīgi tikusi pilnveidota jau no pašiem pirmsākumiem. Šeit strādājošie speciālisti neprot būt pavirši, lai arī kurā jomā darbotos – būvuzraudzībā, projektu vadībā, pasūtītāja pārstāvniecībā, pildot galvenā inženiera konsultanta funkciju.

Jānis uzsver, ka būvniecība nesākas būvlaukumā, bet gan ar pasūtītāja ieceri, un labi, ja tajā brīdī pasūtītājs jau ir noalgojis inženierkonsultantu, kura uzdevums ir veiksmīgi novadīt procesu no ieceres līdz reālam rezultātam. Nereti pasūtītājs domā, ka visu atrisinās arhitekts, arhitekts ir pārliecināts, ka visa atbildība ir būvniekam, būvnieks domā – ja neko iepriekš neviens nav atrisinājis, es arī nerisināšu. Atliek tikai minēt, kāds būvobjekts rezultātā top. Inženierkonsultants ir kompetents vidutājs ar uzdevumu precīzi izskaidrot pasūtītāja ieceri arhitektiem un būvniekiem saprotamā valodā, sekojot līdzi visam būvniecības procesam.

Pirmais lielākais objekts Jāņa praksē bija Pārventas bibliotēka Ventspilī, bet pēdējā laika nopietnākais objekts ir bijis Gruzijā, kur Jānis piedalījās kopā ar kolēģiem, ‒ datu centrs ar unikālu un inovatīvu dzesēšanas tehnoloģiju.