Vispirms neliels atgādinājums, kas tad ir ziemeļblāzma – kopumā šo parādību būtu korektāk dēvēt par polārblāzmu, jo to visbiežāk var novērot tuvu Zemes poliem, kur mūsu planētas magnētiskais lauks ir visspēcīgākais. Tātad polārblāzma nav tikai ziemeļblāzma (Aurora borealis), bet novērojama arī dienvidu puslodē (Aurora australis). Visbiežāk runājam par ziemeļblāzmu tāpēc, ka ziemeļu puslodē šim fenomenam ir daudz vairāk novērotāju, kamēr dienvidu puslodē reģions, kur šī parādība vislabāk novērojama, ir teju neapdzīvots.
Kas tad izraisa polārblāzmu, kuru Latvijā dēvējam arī par kāviem? Vietnē "Starspace.lv" skaidrots, ka tā ir optiska parādība, kuru izraisa lādētu daļiņu nokļūšana no Zemes magnetosfēras jonosfērā (atmosfēras slānis augstumā no 60 līdz 1000 kilometriem) un mijiedarbība ar tur esošajām daļiņām. Polārblāzmu redzam dažādos veidos un krāsās, un šīs variācijas nosaka gan ķīmiskie elementi, ar kuriem daļiņas mijiedarbojas, gan augstums, kādā notiek šo daļiņu sadursmes. Pārsvarā polārblāzma veidojas augstumā no aptuveni 80 līdz pat 600 kilometriem.