Campus  - 337
Foto: SWNS/Scanpix/LETA
Sadarbība starp akadēmiski izglītotiem un profesionāliem zinātniekiem un entuziastiem, kuri brīvo laiku pavada, veroties naksnīgajās debesīs un pētot dažādas dabas parādības, materializējusies publikācijā izdevumā "AGU Advances", kurā raksturots iepriekš zinātniskajā literatūrā neklasificēts ziemeļblāzmas tips, vēsta "The Guardian". Attēlā redzamā ziemeļblāzma nodēvēta par kāpu tipa ziemeļblāzmu.

Vispirms neliels atgādinājums, kas tad ir ziemeļblāzma – kopumā šo parādību būtu korektāk dēvēt par polārblāzmu, jo to visbiežāk var novērot tuvu Zemes poliem, kur mūsu planētas magnētiskais lauks ir visspēcīgākais. Tātad polārblāzma nav tikai ziemeļblāzma (Aurora borealis), bet novērojama arī dienvidu puslodē (Aurora australis). Visbiežāk runājam par ziemeļblāzmu tāpēc, ka ziemeļu puslodē šim fenomenam ir daudz vairāk novērotāju, kamēr dienvidu puslodē reģions, kur šī parādība vislabāk novērojama, ir teju neapdzīvots.

Kas tad izraisa polārblāzmu, kuru Latvijā dēvējam arī par kāviem? Vietnē "Starspace.lv" skaidrots, ka tā ir optiska parādība, kuru izraisa lādētu daļiņu nokļūšana no Zemes magnetosfēras jonosfērā (atmosfēras slānis augstumā no 60 līdz 1000 kilometriem) un mijiedarbība ar tur esošajām daļiņām. Polārblāzmu redzam dažādos veidos un krāsās, un šīs variācijas nosaka gan ķīmiskie elementi, ar kuriem daļiņas mijiedarbojas, gan augstums, kādā notiek šo daļiņu sadursmes. Pārsvarā polārblāzma veidojas augstumā no aptuveni 80 līdz pat 600 kilometriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!