Meklējot koronavīrusa vakcīnu, zinātnieki dalīsies ar laboratorijā izaudzētu paraugu  (9)

Melburnas Karaliskās slimnīcas ārsts un Vīrusu identificēšanas laboratorijas vadītājs Džulians Drūss (attēlā zemāk no kreisās) un Melburnas Dohertija institūta direktora vietnieks doktors Maiks Katons otrdien paziņoja, ka viņiem, paņemot materiālu no inficēta pacienta, izdevies laboratoriskos apstākļos replicēt vīrusu, lai paraugus varētu nodot izpētei Pasaules Veselības organizācijai un laboratorijām visā pasaulē.

"Šis ir solis (pretī vakcīnas izstrādāšanai – red.)," žurnālistiem preses konferencē norādīja Katons, uzreiz gan uzsverot, ka vīrusa izstrāde laboratorijā pati par sevi nebūs pagrieziena punkts cīņā pret infekciju, kas prasījusi nu jau vairāk nekā 130 cilvēku dzīvības.

Jāatgādina, ka Ķīnā, kas ir vīrusa uzliesmojuma epicentrs, laboratoriskos apstākļos vīruss jau tika radīts, taču Ķīnas zinātnieki publiskoja tikai informāciju par vīrusa genomu, bet pašus paraugus paturēja aiz atslēgas.

Austrālijas zinātnieku lēmums vīrusa paraugus izsniegt citām laboratorijām noteikti saīsinās potenciālo vakcīnu izstrādes laiku, ļaujot pētniekiem izmēģināt vakcīnu kandidātus uz ar vīrusu inficētiem laboratorijas dzīvniekiem.

Tāpat Austrālijā izaudzētais paraugs varētu palīdzēt pētniekiem operatīvāk radīt antivielu testu, kas ļautu konstatēt vīrusu jau tiem pacientiem, kuriem vēl pagaidām nav redzamu simptomu.

Tomēr arī visoptimistiskākajā scenārijā vakcīnas izstrāde noteikti dažu nedēļu un, visticamāk, arī ne dažu mēnešu jautājums, tāpēc pašlaik, kamēr pētnieki intensīvi strādās laboratorijās, ārkārtas dienestiem un valstu valdībām jāliek lietā citas metodes, lai iegrožotu vīrusa izplatību. No ārpasaules faktiski noslēgta Hubei province, tāpat arī lidsabiedrības pārtrauc reisus uz un no Ķīnas.

Kāpēc pret koronavīrusu, kurš dažādās formās pasauli "apciemo" periodiski (daļai vēl atmiņā noteikti palicis, piemēram, SARS uzliesmojums, kas pasauli pārņēma 2003. gadā un prasīja vairākus tūkstošus dzīvību) mums vēl nav vakcīnas? Atbilde meklējama atslēgas frāzē "dažādās formās". Proti, līdzīgi kā pret gripu aizvien nav universālas vakcīnas un ik gadu ieteicams potēties no jauna, arī pret vienu koronavīrusa tipu iedarbīga vakcīna pret citu vīrusa mutāciju jau vairs nedarbosies. Tiesa, darbs, kas ieguldīts, meklējot vakcīnas pret radniecīgajiem SARS un MERS, noteikti atvieglos pētnieku uzdevumu un viss nebūs jāsāk no "baltas lapas", taču precīzi prognozēt, cik ātri vakcīna varētu ieraudzīt dienasgaismu, ir teju neiespējami.

Nevar zinātniekiem arī pārmest pamošanos tad, kad jau ir par vēlu, jo katru nākamo vīrusa paveidu prognozēt nevar. Strādāt pie vakcīnas var tikai tad, kad jaunais vīruss sevi jau ir manifestējis, proti, ir inficētie. Sākotnēji, kad saslimuši vien nedaudzi, parasti arī jauna tipa vīruss tiek kļūdaini diagnosticēts, uzskatot to par kādu citu slimību. Tad, kad hospitalizēto kļūst arvien vairāk un atbildīgajām iestādēm ir kļuvis skaidrs, ka darīšana ar jaunu vīrusa tipu, bieži vien problēmai var būt jau epidēmijas mērogs.

Ņemot vērā, ka šis ir trešais koronavīrusa uzliesmojums pēdējo divdesmit gadu laikā, pētnieku pūles nākotnē noteikti tiks pievērstas tam, lai izstrādātu universāla tipa vakcīnu, kas būtu iedarbīga pret dažādiem vīrusa tipiem un tādējādi ļautu vakcinēties preventīvi. Tomēr, kā "Campus" pastāstīja Latvijas Universitātes pētniece Anna Kiršteina, kura ar kolēģiem strādā pie universālas vakcīnas pret gripu, vakcīnu izstrādes process ir ārkārtīgi sarežģīts, un bieži vien iznākumu paredzēt nevar.