Ceturtdien, 6. februārī, atpakaļ uz Zemes atgriezusies NASA astronaute Kristīna Koha. Viņa Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) Zemes orbītā vienā piegājienā pavadīja 328 dienas, tikai par 12 dienām atpaliekot no Skota Kellija, kurš vērienīga eksperimenta ietvaros SKS uzturējās teju gadu – 340 dienas. Tas aizvien ir rekords ASV astronautu vidū, savukārt Koha ir absolūtā rekordiste sieviešu vidū vispār. Neviena cita astronaute sieviete tik ilgu laiku vienā piegājienā nav uzturējusies Zemes orbītā. Tiesa, Pegija Vitsone kopumā vairāku misiju laikā kosmosā pavadījusi ilgāku laiku par Kohu, gandrīz 666 dienas, bet vienā piegājienā – "tikai" 289 dienas.
Līdzīgi kā Skota Kellija gadījumā, kur pētnieku galvenā interese bija – kas notiek ar cilvēku, ilgu laiku pavadot mikrogravitācijas apstākļos –, arī Koha ir "dzīvs eksperiments" un palīdz zinātniekiem labāk saprast, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās, sūtot cilvēkus garākos kosmiskos ceļojumos. Kellija gadījumā gan bija viena būtiska atšķirība – uz Zemes palika viņa identiskais dvīnis Marks Kellijs, tādējādi pēc Skota atgriežanās pētniekiem bija bezprecedenta iespēja salīdzināt, ko ilgstoša dzīve kosmosā nozīmē cilvēka organismam, līdz pat niansēm gēnu līmenī.
Dažādas izmaiņas tik tiešām tika konstatētas, tomēr ne tik dramatiskas, kā metās ziņot plašsaziņas līdzekļi, nepareizi interpretējot NASA pausto un vēstījot, ka "Skota Kellija DNS pēc atgriešanās mainījies par 7%" un tamlīdzīgi. Skota Kellija DNS pats par sevi, protams, nemainījās. Septiņu procentu izmaiņas gēnu struktūrā nozīmētu ne tikai to, ka viņš vairs nebūtu identiskais dvīnis savam brālim, bet patiesībā pavisam cita suga. NASA uzsvēra, ka "Skota DNS fundamentāli nemainījās. Tas, ko pētnieki patiešām konstatēja, bija izmaiņas gēnu ekspresijā, veidā, kā organisms reaģē uz krasām izmaiņām vidē un apstākļos."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
