Campus - 399
Foto: AP/Scanpix/LETA
Svētdien garo ceļu pretī Saulei uzsāka Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zonde "Solar Orbiter". Ar pusotru miljardu vērto aparātu, kura arsenālā ir lērums dažādu instrumentu un sensoru, zinātnieki cer ievākt datus par Sauli, lai izprastu un prognozētu tās "uzvedību". Būtiski, ka zondes orbīta novirzīsies no tās plaknes, kādā ap Sauli riņķo planētas, un ļaus zinātniekiem veikt arī tiešus Saules polu novērojumus.

Viens no būtiskākajiem misijas mērķiem ir ar ievāktajiem datiem radīt labākus modeļus, lai precīzāk paredzētu Saules aktivitātes ciklus, uzliesmojumus, kam nereti seko koronālās masas izvirdumi. Kam tas vajadzīgs? Kaut Saule ir vairāk nekā 147 miljonu kilometru attālumā no Zemes, šie notikumi, protams, ietekmē arī mūs. Pēc spēcīgiem Saules uzliesmojumiem Zemi var piemeklēt spēcīgas magnētiskās vētras, un tās ir sliktas ziņas ne tikai satelītiem orbītā ap zemi, bet arī, piemēram, radiosakariem, īpaši spēcīgas magnētiskās vētras gadījumā pat elektroapgādes sistēmām.

Pagaidām pētniekiem nav pietiekams datu apjoms, lai izprastu Saules aktivitātes ciklu.
Pati zonde ir EKA lolojums, bet par nogādāšanu kosmosā atbildību uzņēmās NASA un tās "Atlas" raķete.

NASAKosmossAstronomijaEiropas Kosmosa aģentūraVisums

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit