vīruss
Foto: Shutterstock
Mākslīgajā ūdenstilpnē Brazīlijas pilsētā Beluorizonti pētnieki uzgājuši vīrusu, kura genomā (visu gēnu komplektā) lielākā daļa gēnu nekad vīrusu izpētē nav iepriekš dokumentēta. Atklājums šobrīd publicēts tiešsaistes vietnē "bioRxiv", kas ir pirmsdrukas resurss ar bioloģiju saistītiem pētījumiem, bet nav recenzētu pētījumu akadēmiskais izdevums.

Atklājumu veikusi starptautiska virusologu komanda, sadarbojoties prominentiem nozares zinātniekiem no Brazīlijas un Francijas, kuri jau pirms vairākiem gadiem piedalījušies arī jauna tā saucamā milzu vīrusa (giant virus) – tupanvīrusa – atklāšanā.

Parasti vīrusi ir daudz reižu mazāki par baktērijām, bet par milzu vīrusiem dēvē tādus, kuriem ir salīdzinoši ļoti lieli kapsīdi jeb olbaltumvielu apvalki. Daži no šiem vīrusiem izmēra ziņā nepaliktu kaunā arī baktēriju kompānijā. Tiem parasti ir arī sarežģītāki genomi un spēja sintezēt proteīnus.
Šoreiz runa ir par ūdenstilpnē uzieto vīrusu, kam dots nosaukums par godu ūdeņu aizbildnei Brazīlijā dzīvojošo indiāņu mitoloģijā – dievībai Jārai (Iārai). Tā dēvētais "Jāras vīruss" zinātniekiem krietni liks palauzīt galvas. Tas gan nav klasificējams kā viens no augstāk minētajiem milzu vīrusiem, bet toties tā genoms ir unikāls.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!