'Kosmētisko remontu' piedzīvo, iespējams, nozīmīgākais jebkad uzņemtais Zemes attēls  (22)

Šis attēls vizuāli šķiet visai necils – tas nav nedz iespaidīgs Zemes tuvplāns no Starptautiskās kosmosa stacijas, kas atklāj Zemes dažādību no "Dieva skatpunkta", nedz skats ar mūsu majestātisko, koši zilo planētu uzaustam virs Mēness horizonta. Tomēr saturiski šī attēla nozīmīgums ir milzīgs – "blāvais, zilais punktiņš" tika iemūžināts, pateicoties "Voyager" komandas entuziasmam, kuri pārliecināja NASA, ka būtiski ir ne tikai skatīties uz priekšu, bet, "Voyager" arvien attālinoties no Zemes, arī pamest skatienu atpakaļ.

Ideja par to, ka no attāluma jānofotografē Zeme, "Voyager" misijas zinātniecei Karolīnai Porko bija jau brīdī, kad viņa sāka par "Voyager" attēlu uzņemšanas sistēmām atbildīgajā komandā, taču kolēģi ideju neatbalstīja – nesaskatīja tajā lietderīgumu. Turklāt "Voyager" sensori bija dizainēti tā, lai uzņemtu attēlus ar skatu prom no Saules, nevis pretī tai. Lai uzņemtu attēlu Saules virzienā, nāktos veikt sarežģītus manevrus un pozicionēt zondi tā, lai kamera ir daļēji pasargāta no tiešiem Saules stariem, taču šādā pozīcijā antenas, kas nodrošināja sakarus ar Zemi, būtu pavērstas prom no Zemes, riskējot pazaudēt sakarus ar kosmisko aparātu.

Ap 1988. gadu Porko uzzināja, ka tā laika astronomijas superzvaigzne Karls Seigans arī ir šīs idejas aizstāvis un cenšas pārliecināt NASA uzņemt Zemes attēlu no "Voyager" skatpunkta. Abi apvienoja spēkus un galu galā pārliecināja NASA, ka Saules sistēmas "ģimenes foto" ir tā vērts.
1990. gadā "Voyager 1" pēc tam, kad bija pabeidzis darbu pie Jupitera, Saturna, Urāna un Neptūna, veica manevru un pagriezās, lai uzņemtu nu jau leģendāro attēlu – Zemi kā necilu, mazu, Saules gaismas ieskautu pikseli – "blāvo, zilo punktiņu", kā to vēlāk savā grāmatā ar tādu pašu nosaukumu dēvēja Karls Seigans.

Šis attēls ar Zemi, kas "Voyager 1" kameras sensorā aizņēma pat par vienu pikseli mazāku laukumu, bija ļoti spēcīga vizualizācija kosmosa mērogiem un Zemei kā mikroskopiskai oāzei šajā milzīgajā, melnajā izplatījumā. Lai apskatītu attēlu pilnā izmērā, klikšķini te.

"Paskatieties vēlreiz uz šo punktiņu. Tas ir šeit. Tās ir mājas. Tie esam mēs. Uz šī punktiņa ir ikviens, kuru tu mīli, ikviens, kuru tu pazīsti vai par kuru esi dzirdējis. Ikviens cilvēks, kurš eksistējis, savu dzīvi aizvadījis uz šī punktiņa. Viss mūsu prieks un ciešanas, tūkstošiem pašpārliecinātu reliģiju, ideoloģiju un ekonomisko doktrīnu, ikviens mednieks un vācējs, ikviens varonis un gļēvulis, ikviens radītājs un iznīcinātājs, karalis un zemnieks, ikviens iemīlējies pāris, ikviena māte un tēvs, cerību pilns bērns, izgudrotājs un pētnieks, moralizētājs, korumpēts politiķis, ikviena superzvaigzne vai vadonis, svētais vai grēcinieks visā mūsu sugas vēsturē ir dzīvojis te – uz šī puteklīša, ieskauta saules starā," attēla nozīmi tolaik skaidroja Seigans.

Nu, par godu fotogrāfijas 30 gadu jubilejai, NASA ķērās pie oriģinālo "Voyager 1" datu atkārtotas apstrādes. Izmantojot modernās tehnoloģijas, zinātnieki nu mums devuši iespēju palūkoties uz šo bildi 21. gadsimta versijā. Fundamentāli, protams, nekas netika mainīts – zinātnieki izturējušies ar cieņu pret oriģinālajiem datiem un "Voyager" misijas pētnieku nodomiem, uzņemot šo attēlu. Bilde ir kompozītattēls no trim atsevišķiem attēliem, katrs tika uzņemts ar citu filtru. Nu uzlabotajā attēla versijā šie trīs attēli savstarpēji pārbalansēti, tādējādi iegūstot nedaudz asāku attēlu, kā arī koriģēta krāsu temperatūra, lai Saules gaismas stars, kas ieskauj Zemi, izskatītos balts, gluži kā Saules gaismu redzam ikdienā.

Šo var uzskatīt par atvadu pastkartīti no "Voyager 1" – 34 minūtes pēc attēlu uzņemšanas zonde uz visiem laikiem izslēdza savas kameras.