Lai nemulsinātu atšķirīgie nosaukumi, jāuzsver, ka pats vīruss ir nosaukts par SARS-CoV-2, bet medijos biežāk lietotais apzīmējums Covid-19 attiecas uz vīrusa izraisīto slimību.
Attēlus bilžu krātuvē "Flickr" ievietoja ASV Nacionālais alerģiju un infekciju slimību centrs – viena no 27 struktūrvienībām, kas veido ASV Nacionālo veselības institūtu.
Vienkāršoti skaidrojot, vīrusi būtībā sastāv no nukleīnskābes molekulas (vai nu dezoksiribonukleīnskābes jeb DNS, vai no ribonukleīnskābes jeb RNS), kuru apņem olbaltumvielu apvalks jeb kapsīds. Šo apvalku var ietvert vēl ārējais apvalks. Tā kā vīrusi parasti ir ļoti mazi, daudz mazāki par baktērijām (tipiski vīrusi ir no 20 līdz 400 nanometrus lieli), tos nevar saskatīt ar parastajiem gaismas optiskajiem mikrokopiem.
ASV zinātnieki pētīja vīrusa paraugu, kas ņemts no kāda ASV pacienta, liekot lietā divus dažādus augstas izšķirtspējas elektronu mikroskopus – caurstarojošo (transmisijas) elektronu mikroskopu un skenējošo elektronu mikroskopu. Šie mikroskopi paraugu izgaismo, fokusējot uz to elektronu plūsmu. Ja ar gaismas mikroskopiem varam iegūt palielinājumu līdz apmēram 1500 reizēm, tad ar labākajiem elektronu mikroskopiem jau var sasniegt dažos miljonos mērāmu palielinājumu.
Protams, ar elektronu mikroskopiem uzņemtie attēli uzreiz nav krāsainas "košumbumbas" – iegūtie attēli ļauj noteikt struktūru, formu, bet krāsas tiek pievienotas pēcapstrādē, lai uzskatāmi parādītu vīrusu starp cilvēka šūnām. Šajos attēlos koronavīruss SARS-CoV-2 iekrāsots dzeltenā krāsā, bet cilvēka šūnas – zilā, rozā un violetā krāsā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
