Campus  - 436
Krītoša ūdens kinētiskā enerģija izmantota elektrības ražošanā jau kopš 18. gadsimta otrās puses. Vien dažas desmitgades pēc 1831. gada, kad Maikls Faradejs uzbūvēja pirmo ģeneratoru, šī tehnoloģija tika likta lietā pirmajās hidroelektrostacijās. Turpmākajā gadsimtā zinātnieki turpināja meklēt veidu, kā ūdens kustību, piemēram, plūdmaiņas, izmantot elektrības ražošanā, un nu grupa Ķīnas zinātnieku izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj vienas lietus lāses krišanas kinētisko enerģiju pārvērst elektroenerģijā, ar kuru pietiek 100 LED diožu iedegšanai.

Ideja par lietus izmantošanu elektroenerģijas ražošanai nav jauna, taču līdz šim mēģinājumi iegūt vērā ņemamu elektroenerģijas apjomu nebija pārāk veiksmīgi. Kaut aizvien esam samērā tālu no lietussargiem, kas lietainā laikā ļautu mums, piemēram, uzlādēt kādu viedierīci, liels solis šīs tehnoloģijas attīstībā sperts, publikācijā prestižajā zinātniskajā izdevumā "Nature" apgalvo pētījuma autori.

"Mūsu pētījumi pierāda, ka simts mikrolitri ūdens, krītot no 15 centimetru augstuma, spēj ģenerēt pat 140 voltus, kas ir pietiekami 100 mazu LED diožu iedegšanai," skaidro biomedicīnas inženieris Vaņs Dzuaņkajs, viens no Honkongas Pilsētas universitātes pētniekiem un pētījuma līdzautors.
Šādā veidā iegūt elektroenerģiju ir daudz sarežģītāk nekā no plūdmaiņām vai straumes. Lai ģenerētu tik iespaidīgu voltāžu, pētnieki izmantoja no īpaša polimēra – politetrafluoretilēna (ogleklis + fluors) – izgatavotu pārklājumu uz stikla substrāta. Katram pilienam nokrītot uz šī pārklājuma, tas uzkrāj elektrisko lādiņu, līdz pakāpeniski sasniedz maksimālo kapacitāti (gluži kā kondensatori).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!