Campus - 437
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Jaudīgi superdatori, kas aizņem prāvas platības istabas, un smalki algoritmi lieliski tiek galā ar laikapstākļu "lielās bildes" modelēšanu. Jau krietni sen spēcīgas vētras vai milzu sals mūs nepārsteidz nesagatavotus. Par tropiskajām vētrām, orkāniem, spēcīgām lietusgāzēm vai pamatīgu snigšanu meteorologi parasti brīdina jau vairākas dienas iepriekš, un lielākoties šīs prognozes ir precīzas. Piecu dienu prognoze mūsdienās ir apmēram tikpat precīza kā vienas dienas prognoze pirms 40 gadiem. Tomēr, ja runa ir par lokālām un dinamiskām laikapstākļu izmaiņām – kurā no novada ciematiņiem tieši pēc stundas līs lietus, bet kurā pēc divām stundām būs spēcīgs vējš – līdz precīzām prognozēm vēl ir tāls ceļš ejams. Briti spēruši lielu soli, lai to mainītu, veicot lielāko investīciju Lielbritānijas Meteoroloģiskā dienesta 170 gadus ilgajā vēsturē, vēsta BBC.

Apstiprināts projekts, lai par 1,2 miljardiem mārciņu jeb 1,44 miljardiem eiro britu meteorologu arsenālā nonāktu pasaulē jaudīgākais laikapstākļu superdators. Salīdzinājumam – šī summa ir aptuveni septītā daļa no Latvijas šogad plānotajiem budžeta ieņēmumiem.

Jau šobrīd Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests ik dienu ievāc 200 miljardus dažādu datu vienību – no satelītiem, meteostacijām, meteoroloģiskajām bojām okeānā. Šis datu apjoms kļūs tikai lielāks, un datoram, kas tos izmanto, lai simulētu dažādus scenārijus, jākļūst arvien jaudīgākam.

tehnologijasInformācijas tehnoloģijasDatorzinātne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit