Pētnieki, kas pēta gāzu masas kustību Piena ceļa centrā, secinājuši, ka šie gāzu mākoņi riņķo ap objektu, kas ir 10 tūkstošus reižu masīvāks par Sauli. Tomēr neko pamanīt nav izdevies. Acīmredzamākais skaidrojums – gāze riņķo ap pasīvu melno caurumu, kas pašlaik aktīvi "nebarojas", proti, neierauj sevī matēriju, un attiecīgi arī neemitē nekādu konstatējamu starojumu. Šis ir piektais šāda izmēra melnā cauruma kandidāts mūsu galaktikas centrā, kas nonācis astronomu redzeslokā.
Kāpēc tas ir būtiski? Šis ir kārtējais piliens pierādījumu traukā par to, ka eksistē arī vidējas masas melnie caurumi. Pašlaik netieši novēroti divu tipu melnie caurumi. Pirmais ir zvaigžņu masas melnie caurumi, parasti 5 līdz dažiem desmitiem Saules masu, un lielākais astronomu konstatētais šīs klases melnais caurums ir 62 reizes masīvāks par Sauli. Otrais tips ir supermasīvie melnie caurumi – teju neaptverams dabas spēks galaktiku centros. To masa tipiski nav mazāka par 100 tūkstošiem Saules masu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
