Meijers skaidro, ka radiometra korpusā ir ļoti zems spiediens – aptuveni viens paskāls jeb 100 000 reižu mazāks spiediens nekā atmosfēras spiediens jūras līmenī. Tomēr, lai radiometra "dzirnaviņas" spētu iekustināt tikai pati gaisma vien, korpusā jābūt ļoti dziļam vakuumam. Šajā gadījumā "dzirnaviņām" griezties liek gaisa molekulu kustība.
Cik liels ir gaismas spiediens? Meijers stāsta – saules stariem krītot tieši perpendikulāri pret kādu virsmu, šis spiediens būs vien nepilni 50 nanogrami (nanograms ir grama miljardā daļa) uz kvadrātcentimetru, ja virsma būs melna un gaisma pilnībā tiks absorbēta. Ja virsma būs balta un gaisma tiks atstarota, šis spēks būs divreiz lielāks, jo fotoni no virsmas atlec ar gaismas ātrumu.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit