superdators, dators, skaitļošana
Foto: Shutterstock
Tos uzdevumus, kurus savulaik veica vesela apmācītu matemātiķu "armija", tā dēvētie "cilvēki–datori", jau sen uzticam mašīnām. Kas agrāk veselai komandai izglītotu un spējīgu matemātiķu prasīja vairāku dienu darbu, piemēram, raķetes palaišanas trajektorijas aprēķināšana, datoram ir sekunžu jautājums. Taču šoreiz runa ne par parastiem datoriem, bet gan pasaulē jaudīgākajiem superdatoriem, kas, mums pavisam nemanot, visai pamatīgi ietekmē arī "parastā cilvēka" dzīvi, kaut vai palīdzot meteorologiem modelēt laikapstākļu prognozes vairākām dienām uz priekšu.

Mūsdienās gan jebkurš viedtālrunis, ja skatāmies tīri pēc "dzelžu" jaudas, ir daudz, daudz reižu iespaidīgāks par pagājušā gadsimta superdatoriem, kaut gan "dzelži" ne tuvu nav vienīgais, kas nosaka veiktspēju.

Par pirmo komerciāli veiksmīgo superdatoru parasti uzskata "CDC 6600", kaut par to var strīdēties – arī pirms tam tika būvētas tam laikam superjaudīgas elektroniskās smadzenes, piemēram, "IBM 7030 Stretch". Tiesa, tieši "CDC 6600" bija pirmā ierīce, uz kuru tika attiecināts termins "superdators". Tas bija pasaulē veiktspējīgākais superdators veselus piecus gadus – no 1964. līdz 1969. gadam. Mūsdienās tik ilgi noturēt rekordu ir grūti, virknei valstu ar Ķīnu un ASV priekšgalā teju ik gadu nākot klajā ar superdatoru, kas jaudas ziņā atstāj iepriekšējo rekordistu kaunā.

tehnologijasInformācijas tehnoloģijasDatorzinātne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit