Campus  - 459
Lai lopkopību padarītu rentablāku, aizvien aktuālāka kļūst efektīvāka saimniekošana. Viens no tās principiem ir lopkopības procesā radušos pārpalikumu samazināšana, no tiem iegūstot citus ekonomiski un bioloģiski vērtīgākus produktus. Šāda pieeja svarīga arī briežu audzētājiem Latvijā, tādēļ vairākas saimniecības vienojušās par kopīga pētnieciskā projekta īstenošanu, kura ietvaros sadarbībā ar LLU zinātniekiem tiks meklēti jauni risinājumi briežu gaļas pilna cikla pārstrādei.

"Zināms, ka senajos laikos cilvēki nomedīto dzīvnieku izmantoja visu pilnībā, tostarp arī iekšējos orgānus un asinis. Tieši iekšējo orgānu lietošana nodrošināja veselību. Izmantoja to, ko mēs šodien izmetam ārā, kompensējam ar uztura bagātinātājiem un vitamīniem. Taču arī mūsdienās inuīti un citas ziemeļu tautas ziemas sezonā tādā veidā spēj uzņemt vitamīnus, fermentus un vērtīgos mikrobus jeb "probiotiķus" sava mikrobioma papildināšanai. Savukārt skrimšļos un saitēs slēpjas izejvielas tādas izejvielas kā kolagēns, hondroitīns un glikozamīns mūsu ādas skaistumam un locītavu veselībai," stāsta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētniece Līga Proškina, kura jau iepriekš īstenojusi pētījumus briežkopības nozares attīstībai.

Viņa skaidro, ka no brieža asinīm var iegūt unikālus produktus pret anēmiju jeb tā dēvēto mazasinību, bet no placentas un embrijiem unikālus pretnovecošanās un reģenerāciju veicinošus līdzekļus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!