"Zināms, ka senajos laikos cilvēki nomedīto dzīvnieku izmantoja visu pilnībā, tostarp arī iekšējos orgānus un asinis. Tieši iekšējo orgānu lietošana nodrošināja veselību. Izmantoja to, ko mēs šodien izmetam ārā, kompensējam ar uztura bagātinātājiem un vitamīniem. Taču arī mūsdienās inuīti un citas ziemeļu tautas ziemas sezonā tādā veidā spēj uzņemt vitamīnus, fermentus un vērtīgos mikrobus jeb "probiotiķus" sava mikrobioma papildināšanai. Savukārt skrimšļos un saitēs slēpjas izejvielas tādas izejvielas kā kolagēns, hondroitīns un glikozamīns mūsu ādas skaistumam un locītavu veselībai," stāsta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētniece Līga Proškina, kura jau iepriekš īstenojusi pētījumus briežkopības nozares attīstībai.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit