Līdz uguņošanai Oriona zvaigznājā jāpagaida: Betelgeize pagaidām vēl neeksplodēs  (2)

Betelgeize – milzis aptuveni 700 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā – jau sen ir sava mūža norietā, kaut ir vairāk nekā piecsimt reižu jaunāks par mūsu Sauli, kura šobrīd ir veselīga pusmūža zvaigzne – dzeltenais punduris. Tiek lēsts, ka Betelgeizes vecums ir aptuveni astoņi līdz astoņi ar pusi miljoni gadu. Tā ir klasificēta kā sarkanais pārmilzis, Saules sistēmas mērogā tās ārējā robeža būtu apmēram turpat, kur šobrīd ap Sauli riņķo Jupiters.

Betelgeize ir arī īsta dāvana zvaigžņu vērotājiem – tā ir viena no spožākajām ar neapbruņotu aci naksnīgajās debesīs saskatāmajām zvaigznēm, un arī viena no lielākajām. Par sarkano pārmilzi Betelgeize kļuva pirms apmēram 40 tūkstošiem gadu, kaut šajā jautājumā domas dalās.

Tomēr pēdējo mēnešu laikā astronomu uzmanību piesaistīja kas cits – Betelgeizes pakāpeniska izdzišana. Kaut šī zvaigzne periodiski zaudē spožumu, šoreiz tas notika ilgstoši un pamatīgi. Betelgeize pēc šī krituma ir vien apmēram 35 procenti no sava ierastā spožuma, vedinot domāt, ka kuru katru brīdi varētu beigt savu dzīvi kā pārnova. Betelgeize pēdējo mēnešu laikā no zvaigznes, kas vērotājam no Zemes ir spožāko topa desmitniekā, "atkrita" uz kādu 25. vietu. Tomēr pirms vairākām dienām Betelgeizes satumšana apstājās.

Edvards Gināns, astronoms no Vilanovas Universitātes Pensilvānijā, veltījis lielu daļu sava laika Betelgeizes novērojumiem. Viņš izdevumam "Forbes" paskaidroja – zvaigzne jau pavisam drīz atkal varētu kļūt spožāka, un nav ticams, ka Betelgeizes eksploziju piedzīvosim tuvākajā laikā. Šis krāšņais pasākums, protams, gan nav atcelts, taču mums to novērot nebūs lemts – Betelgeize ar lielu ticamības pakāpi kļūs par pārnovu tuvāko 100 tūkstošu gadu laikā.

"Zvaigzne nu vairs nav kļuvusi tumšāka pēdējo desmit dienu laikā," aizvadītajā nedēļā komentēja astronoms, un norādīja, ka drīzumā tā atkal varētu kļūt spožāka un atgriezties pie sava ierastā cikla. Izmaiņas Betelgeizes spožumā novērotas jau pagājušā gadsimta 30. gados, tomēr nupat novērotās izmaiņas bija bezprecedenta. "Decembrī zvaigzne kļuva blāvāka, nekā esam novērojuši 25 gadu nepārtraukto fotometrisko mērījumu laikā," skaidroja eksperts.

Ja Betelgeize tik tiešām atkal pakāpeniski kļūs spožāka, tad supernovu tik drīz neredzēsim. Ja tuvāko nedēļu laikā tas nenotiks, tad arī Gināns atzīst, ka kaut ko prognozēt ir grūti.

Gadījumā, ja Betelgeize tomēr nolemtu eksplodēt mūsu dzīves laikā, kā tas izskatītos vērotājam no Zemes? Gināns norāda, ka supernova spožumā varētu būt tuvu pilnmēness spožumam, bet pēc pāris mēnešiem kļūtu arvien blāvāka un blāvāka. Pilno notikuma krāšņumu varētu novērtēt vien astronomi ar jaudīgiem teleskopiem, vērojot, kā pēc sprādziena triecienvilnis izplatījumā izveido pārnovas atlikumu mākoni.

Un nu par sākumā minēto piebildi – jāatceras, ka gaisma no Betelgeizes, kas sasniedz Zemi, ir vairāk nekā 700 gadus sena. Tādējādi Betelgeize tikpat labi varbūt jau ir eksplodējusi pirms 400 gadiem, bet mēs to ieraudzīsim vien pēc 300.