mikročips, nanočips
Foto: Shutterstock
Kopš skaitļotāju attīstībā pienāca ēru maiņa, pirmās paaudzes jeb vakuuma lampu tehnoloģijām tiekot nomainītām ar otrās paaudzes datoriem, kuru darbību nodrošināja mazākie un ilgmūžīgākie tranzistori, elektronikas inženieri aizvien meklējuši veidus, kā tranzistorus padarīt mazākus. No tā, cik daudz tranzistoru varam satilpināt ierobežotā laukumā, atkarīga ierīces, piemēram, viedtālruņa procesora skaitļošanas jauda. Tomēr visam ir sava robeža, arī tam, cik fiziski mazu iespējams uztaisīt tranzistoru, lai tas aizvien būtu funkcionāls. ASV armijas finansētai zinātnieku komandai varētu būt izdevies atrast veidu, kā šo robežlīniju pabīdīt vēl mazliet tālāk ar perspektīvu nākotnē tranzistoru izmēru samazināt pat uz pusi.

Akadēmiskajā izdevumā "Nature Electronics" publiskotā pētījumā aplūkota samērā reta pusmetāla (elementa, kam piemīt gan metālu, gan nemetālu īpašības) – telūra – struktūra un tas, kā šīs struktūras īpašības varētu palīdzēt padarīt jau tā nanometros mērāmos tranzistorus vēl mazākus.

Vienkāršoti skaidrojot, tranzistori ir pusvadītāju ierīces, kas pēc savas būtības ir kā tādi ceļu satiksmes regulētāji vai krustojums elektronu pasaulē. Tiem ir divas galvenās funkcijas – tie var darboties kā slēdzis un kā pastiprinātājs. Datoru kontekstā īpaši būtiska ir slēdža funkcija. Tranzistors principā var būt divos stāvokļos – vai nu izslēgts vai ieslēgts, darboties kā rezistors vai vadītājs, un attiecīgi skaitļošanas pasaulē būt ar vērtību vai nu viens vai nulle, reprezentējot binārā koda pamatvienību bitu. Attiecīgi, jo vairāk tranzistoru varam "sapakot" mikročipā, jo vairāk operāciju skaitļotājs spēj veikt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!