Dators – kompakta ierīce, kuru ērti paņemt līdzi visur. Uz darbu, uz skolu, uz biznesa tikšanos. Taču iedomājies, kā būtu, ja tā vietā tev līdzi nāktu vesels departaments izglītotu matemātiķu! Bija laiks, un nemaz ne tik sen, kad dators nebija mehāniska vai elektroniska ierīce, bet gan profesija – tāda pati kā skolotājs vai šoferis. Datoru jeb skaitļotāju funkcijas veica cilvēki, un interesanti, ka šī profesija pat nebija pārāk prestiža, kaut prasīja specifiskas prasmes un rakstura īpašības, turklāt skaitļotāju ieguldījums bija milzīgs gan zinātnē, gan Otrā pasaules kara uzvarēšanā, gan tādā grandiozā sasniegumā kā pirmā cilvēka nosēdināšana uz Mēness. Lielu daļu no agrīnajiem NASA panākumiem uz saviem pleciem iznesa tieši sievietes, kuru vārdi ilgi plašākai publikai bija maz zināmi, kaut teju visi zināja par sasniegumiem, kuri bez viņu darba nebūtu iespējami. Pirms dažām dienām mūžībā aizgāja viena no slavenākajām NASA skaitļotājām Katerīne Džonsone.

Latviešu valodā lietot vārdu "kompjūters" īsti nav pieņemts – šajā gadījumā bieži tiek pārmesta rusicismu vai anglicismu nepamatota lietošana, jo latviešu valodā ierasts lietot vārdu "dators". Tomēr tieši vārds "kompjūters" paskaidro šīs profesijas būtību, proti, "compute" no angļu valodas – "izrēķināt" vai "veikt aprēķinus", tātad "computer" – "rēķinātājs" jeb "skaitļotājs". Pirms elektronisko un arī primitīvu mehānisko skaitļotāju ieviešanas šis darbs bija jāveic "bioloģiskajiem kompjūteriem" – cilvēkiem. Tāpēc arī šajā rakstā labskanīgākā "datora" vietā tomēr lietošu no svešvalodām aizgūto "kompjūters".

Otra būtiska piebilde ir, ka šoreiz runājam par "cilvēkiem-kompjūteriem" kā instrumentu. Protams, matemātiskus aprēķinus cilvēki veica, krietni pirms pirmoreiz tika lietots termins "kompjūters". Tomēr "cilvēku-kompjūteru" no matemātiķa, fiziķa vai astronoma atšķir tas, ka viņš vai viņa (ļoti daudz šīs profesijas pārstāvju bija sievietes) ir rīks kāda cita pakļautībā.

Kā 1950. gadā par šo amatu izteicās slavenais britu matemātiķis un kriptogrāfs Alans Tjūrings: ""Cilvēkam-kompjūteram" ir jāseko fiksētiem nosacījumiem, viņam nav tiesību novirzīties no tiem jebkādā mērā."

Nav pārāk glaimojoši, un tieši tā arī bija – savulaik šīs profesijas prestižs bija nepelnīti zems attiecībā pret tās pārstāvju devumu.

Haleja komētu gaidot

Pieņemts, ka par "cilvēku-kompjūteru" kā amatu var runāt, sākot ar 17. gadsimta pirmo pusi. Viens no lielākajiem dzinuļiem bija tieši astronomija. Daudzi slaveni astronomi, piemēram, Johaness Keplers, savu karjeru sāka kā pieredzējuša zinātnieka "kompjūters", veicot apnicīgākos, garlaicīgākos uzdevumus, tostarp priekšnieka uzdevumā veicot sarežģītus aprēķinus, kamēr pats zinātnieks nodarbojās ar "lielo bildi", formulēja idejas un metodes, kā tās attīstīt. Gluži kā šobrīd – zinām, ko mums vajag izrēķināt, ievadām dotos lielumus datorā un ļaujam tam veikt piņķerīgo rēķināšanas darbu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Dzimumu līdztiesībaFeminismsLasāmgabaliDelfi PlusmatemātikaProgrammēšanaDatorzinātne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit