Eksperte: paplašinātā realitāte ļauj prognozēt to, kā vēl nemaz nav  (1)

Pasaule ap mums kļūst aizvien komplicētāka. Dzīvojam informācijas laikmetā un ik dienu esam pārsātināti ar datu gūzmu. Taču situācijā, kad jāpieņem kāds svarīgs lēmums, piemēram, jāsper nākamais solis karjerā vai jāatjauno vecvecāku lauku māja, nereti attopamies, ka informācijas ir par maz vai tieši par daudz, draugu un paziņu viedokļi diametrāli pretēji, subjektīvās izjūtas mulsinošas un iztēle nepalīdz.

Paplašinātās realitātes datorprogrammu radītāji modernajam cilvēkam piedāvā nākt talkā tieši šādos brīžos – kad lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta un situācijas iztēlošanās prātā ne vienmēr sniedz vajadzīgās atbildes. Taču, kamēr virtuālās realitātes jēdziens plašākā sabiedrībā ir labi pazīstams, termini "papildinātā realitāte" un "jauktā realitāte" ir zināmi mazāk.

Virtuālā realitāte imitē reālo situāciju ar datorlīdzekļu (skaņas, attēla, fiziska kontakta, piemēram, ar sensorcimdiem) palīdzību, bet papildinātā realitāte "uzlabo" īstenību, piedāvājot digitālu informāciju, kas mijiedarbojas ar reālo pasauli. Lai gan abas nereti izmanto vienu un to pašu tehnoloģiju, virtuālā un papildinātā realitāte pēc definīcijas ir pretējas – virtuālā realitāte piedāvā digitālu dzīves attēlojumu, bet papildinātā realitāte digitālo informāciju integrē realitātē. Jauktā realitāte ir abu šo realitāšu sajaukums.

Sākotnēji paplašināto realitāti izmantoja galvenokārt izklaides industrijā, tā bija un joprojām ir fantastisks rīks iztēles bagātu un futūristisku mākslinieku rokās, taču iepriekšējā desmitgadē šī tehnoloģija ieguvusi daudz praktiskāku pielietojumu. Vairāk par to vari lasīt arī "Campus" sarunās ar "Tieto" viceprezidentu un Mākslīgā intelekta nodaļas vadītāju Kristianu Gutmanu un virtuālās realitātes eksperti Džesiku Driskolu.

Somijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" strādā pie daudzām paplašinātās realitātes datorprogrammām, kas palīdz gan privātpersonām, gan uzņēmumiem pieņemt labākus lēmumus.

Var minēt, piemēram, talantu piesaistes jomu. Zinot, ka tirgū patlaban notiek asas cīņas par nozaru spicākajiem prātiem, ir radīts virtuālās realitātes rīks, kas nākotnē darbiniekam ļaus virtuāli izstaigāt iespējamā darba devēja mītni un gūt reālistiskāku, īstāku priekšstatu par uzņēmuma fizisko vidi, ļaus iepazīt tā kultūru un attālināti pietuvoties sajūtai par strādāšanu konkrētajā darba vietā.

Sabiedrībai ārkārtīgi vērtīga ir papildinātās realitātes izmantošana, projektējot un plānojot tai svarīgas ēkas un to funkcionalitāti, piemēram, slimnīcas un to operāciju zāles. Papildinātās realitātes tehnoloģija ļauj fiziski imitēt ķirurgu darbībā, proti, to, kur operācijas laikā jāatrodas aprīkojumam. Tā ļauj simulēt reālo situāciju un izplānot maksimāli funkcionālu telpu. Latvijā, tāpat kā Somijā, varētu būt interesants arī virtuālais mežu apsaimniekošanas rīks, kurā izmantoti ar dronu ievākti dati, kas ļauj virtuāli plānot sava meža īpašuma tagadni un nākotni.

Visbeidzot, dažādo māju un dzīvokļu pārvērtību šovu un interjera dizaina kursu popularitāte sabiedrībā liecina, ka cilvēkiem patīk iekārtot, pārkārtot vai renovēt savu dzīves telpu. Virtuālās realitātes rīki var būt ideāli palīgi plānoto pārmaiņu vizualizācijā, ļaujot pirms fakta pārliecināties par ieceru izpildījumu praksē.

Viens no zināmākajiem Alberta Einšteina izteikumiem vēsta: "Iztēle ir daudz svarīgāka par zināšanām. Zināšanas ir ierobežotas, turpretī iztēle aptver visu pasauli, stimulējot procesus un veicinot evolūciju." Cilvēki ar bagātu iztēli redz vairāk, tie rada jaunas tehnoloģijas, mākslas šedevrus. Paplašinātā realitāte arī ir cilvēku iztēles auglis un tehnoloģisks sasniegums, kas palīdz pieņemt izsvērtus lēmumu gadījumos, kad ir grūti ieraudzīt iecerēto rezultātu. Paplašinātā realitāte ir kā tilts starp iztēloto un īstenību, tā veicina izsvērtākus un gudrākus lēmumus, atvieglo lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas prasa prognozēt to, kā vēl nemaz nav. Turklāt pētījumi apstiprina, ka vizuālā informācija uz lielāko daļu cilvēku iedarbojas daudz efektīvāk nekā audiālā vai tekstuālā informācija.