Tas ir oficiāli – Marss ir seismiski aktīvs. NASA zonde "InSight" fiksējusi simtiem marsatrīču, no kurām 24 gadījumos pazemes grūdieni bijuši samērā spēcīgi. Tiesa, salīdzinot ar zemestrīcēm, seismiskā aktivitāte uz Marsa ir niecīga, taču intensīvāka nekā aktivitāte uz Mēness. "InSight" ievāktie dati ļaus pētniekiem gūt plašāku ieskatu par to, kas tad notiek sarkanās planētas iekšienē.
Informācija par "InSight" fiksētajām marsatrīcēm publiskota šonedēļ izdevumos "Nature Geoscience" un "Nature Communications". Zonde, kas darbu uz Marsa sāka 2018. gadā, pirmo seismisko aktivitāti fiksēja 2019. gada aprīlī.
Lielākā daļa no uz Marsa fiksētajiem pazemes grūdieniem bija tik vāji, ka uz Zemes, visticamāk, līdzvērtīgus grūdienus neviens nepamanītu. 24 spēcīgākie no zondes fiksētajiem grūdieniem ir analogi aptuveni trim četrām magnitūdām pēc Rihtera skalas – uz Zemes šāda stipruma seismiskā aktivitāte ir sajūtama arī bez mēriekārtām, bet parasti nav gana spēcīga, lai nestu vērā ņemamus postījumus ēkām un citai infrastruktūrai.
Atšķirībā no Zemes, šķiet, uz Marsa grūdienu hipocentrs ir krietni dziļāk pazemē. Hipocentrs ir sākotnējās seismiskās kustības punkts, bet epicentrs – punkts virszemē tieši virs tā. Jo dziļāk atrodas hipocentrs, jo mazāk grūdieni jūtami virszemē.
"InSight" misijas pētnieks Brūss Banerts preses konferencē norādīja, ka šo grūdienu cēlonis ir planētas atdzišana. Marss, gluži tāpat kā Zeme, pamazām atdziest. Zināms, ka Marsam nav tektonisko plātņu kā Zemei, uz Marsa pazemes grūdieni ir tieši planētas atdzišanas rezultātā radušās kontrakcijas.
Tas, ja runā plaši, tomēr smalkākās nianses aizvien ir visai maz izprastas. "Šo marsatrīču mehānisma sīkākās detaļas mums aizvien ir mistērija. Mums pašlaik nav secinājumu par katras individuālas marsatrīces cēloņiem un mehānismiem," atzina Branerts.
Kopumā publicētajā pētījumā autori minējuši 174 uz Marsa fiksētos seismiskās aktivitātes gadījumus laika posmā no 2019. gada aprīļa līdz 2019. gada septembra beigām. Kopš septembra fiksēti vēl vairāki simti seismiskās aktivitātes gadījumu, un NASA norāda, ka vairums no tiem, visticamāk, ir marsatrīces.
Marss nav perfekti sfērisks, tāpēc atdziestošās planētas kontrakciju rezultātā radušies lūzumi Marsa garozas augšējos slāņos nav vienmērīgi – gluži kā uz Zemes, arī uz Marsa ir seismiski aktīvāki un mazāk aktīvi apgabali.
"InSight" ievāktie dati liecina, ka Marsa garozas augšējais slānis dziļumā līdz aptuveni 10 kilometriem ir visai saplaisājis – liecība ilgstošai seismiskai aktivitātei.
Pētnieki uzsver, ka šī ir pirmā reize, kad tik detalizēti un mērķtiecīgi tiek pētīti kādas citas planētas, ja neskaita Zemi, ģeofiziskie parametri.
Nu "InSight" misijas zinātnieki cer sagaidīt kādu spēcīgāku marsatrīci. "Šie dati mums palīdzētu labāk izprast, kā planēta darbojas, kāda ir tās seismiskā aktivitāte un kas to nosaka – kur tā ir aktīva un kādā veidā," skaidroja Branerts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
