Augs ar latīnisko nosaukumu 'Proterocladus antiquus' ir pavisam neliels – apmēram rīsa grauda izmērā – ar vairākiem smalkiem atzarojumiem, un mitinājās seklā ūdenī, piestiprinājies gultnei ar saknēm līdzīgiem izaugumiem.
Rīsa grauda izmēra augs var šķist visai necils, tomēr tajā laikā tas bija viens no lielākajiem dzīvajiem organismiem uz Zemes un dalīja jūru plašumus ar mikrobiem un baktērijām. Šis senais augs nodrošināja vienu no svarīgākajiem procesiem dabā – fotosintēzi, proti, tostarp arī ražoja skābekli, kas ir neatņemama sastāvdaļa dzīvībai uz Zemes. Tāpat šīs aļģes, visticamāk, bija citu tolaik niecīga izmēra dzīvo organismu barība un arī patvērums.
"Šis atklājums norāda, ka mūsdienu zaļo augu pirmssākumi sniedzas vismaz miljardu gadu senā pagātnē un ir meklējami okeānā, pirms augi vēl bija "izvērsušies" un apguvuši sauszemes teritorijas," skaidro pētījuma vadošais zinātnieks Cjins Tans.
Līdz šim pētniekiem nebija taustāmu pierādījumu, ka zaļās aļģes dzīvojušas jau tik sen. Ar datoriem modelētie scenāriji prognozēja, ka augi, kas spēj nodrošināt fotosintēzes procesus, izcēlušies laika posmā starp Paleoproterozoja ēras (2,5 – 1,6 miljardus gadu sena pagātne) un Neoproterozoja ēras Kriogēna periodu (720 – 635 miljonus gadu sena pagātne). Nu tam ir reāls pierādījums.
"Līdz šim vecākā atrastā zaļās aļģes fosilija datējama ar 800 miljonus gadu senu pagātni," vientei "LiveScience" klāsta Dārtmutas Koledžas Zemes zinātņu nodaļas pētnieks un Jēlas Univeristātes Ģeoloģijas un ģeofizikas nodaļas pētnieks Timotijs Gibsons, kurš nav tieši saistīts ar šo pētījumu. "Šis darbs apstiprina to, ko daudzi jau prognozēja, balstoties līdz šim pieejamo fosiliju analīzē."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
