Tvaitas ledājs, dēvēts arī par Pastardienas ledāju, ir milzīgs, apmēram Lielbritānijas izmērā, un tiek zinātnieku jo īpaši uzmanīts. Šī ledāja kušana jau šobrīd veido četrus procentus no jūras līmeņa pieauguma ik gadu, kas vienam ledājam ir ļoti prāvs īpatsvars, bet kopumā ledājam ir potenciāls paaugstināt jūras līmeni par vairāk nekā pusmetru, vēsta BBC.
Šie ledāji siltajā sezonā kūst un atkāpjas ātrāk, nekā vēsajā periodā ledus spēj atjaunoties, ik gadu arvien tuvojoties cietzemei.
Aizvadītajā nedēļā kūstošie ledāji atsedza ko tādu, kas, visticamāk, liks pārzīmēt šī apgabala kartes – jaunu salu.
Sala, kuru izbraucienā gar Painailendas ledāju pamanīja pētnieki, ir pavisam neliela – aptuveni 350 metrus gara un aizvien pārsvarā ledus ieskauta, taču nu kušanas rezultātā atsegti arī ieži. Pētnieki devās salu aplūkot tuvāk un, izkāpuši krastā, secināja, ka tā ir no granīta un pat ar dažiem iemītniekiem – roņiem.
Pētnieki jaunatklāto salu nodēvēja par Sivas salu, par godu dievietei skandināvu mitoloģijā.
Pīters Nefs, viens no ekspedīcijas pētniekiem, tvītā apkopojis "Google Earth" satelītuzņēmumus no 2010. gada, kas lieliski ilustrē ledāju kušanas tempu un Sivas salas "izlaušanos" no ledāja skavām.
Vēl viens iespējamais mehānisms, kas varētu būt veicinājis salas parādīšanos, ir saistīts ar kontinenta pacelšanos – ledājiem kūstot, samazinās spiediens uz cietzemi, izdevumam "Nature" skaidro ledāju ģeoloģe Lindsija Protro.
Lai gūtu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, pētnieki pēc dažām nedēļām – 25. martā – dosies atkārtotā ekspedīcijā uz Sivas salu, kur tiks ņemti arī iežu paraugi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
