RSU pētnieki meklē jaunus veidus diabēta ārstēšanai

Asociētā profesore Ilze Konrāde stāsta, ka ir sarežģīti vienkāršā valodā izskaidrot pētījuma būtību. Varētu sākt ar vēsturisku faktu, ka 1922. gadā tika atklāts viens no mūsdienu nozīmīgākajiem diabēta ārstniecības medikamentiem – metformīns. Tas ne tikai samazina glikozes līmeni asinīs, bet spēj samazināt sirds un asinsvadu saslimšanas diabēta slimniekiem, kā arī mazina vēža risku, tomēr 2-3 procenti pacientu šo medikamentu nevar lietot. Šai daļai pacientu jau pirmo 12 stundu laikā pēc metformīna saņemšanas ir sūdzības par zarnu trakta darbību.

Mūsu zarnās mītošo baktēriju kopumu zinātniski sauc par mikrobiomu. Baktērijas var būt gan labvēlīgas, gan arī nelabvēlīgas, un to kopējais skaits cilvēka organismā ir lielāks nekā šūnu skaits. Metformīns veicina tieši to baktēriju skaita pieaugumu, kuras uz cilvēka organismu iedarbojas labvēlīgi. Tomēr dažkārt medikamenta izraisītās pārmaiņas ir pārāk krasas, un tās var veicināt nelabvēlīgās blakusparādības. Pētnieki pierādījuši, ka izmaiņas mikrobiomā jeb šūnu struktūrā notiek agrīni, jau dažas stundas pēc metformīna lietošanas. Kopumā tas ir nozīmīgi, analizējot medikamentu izvēli un ietekmi, kā arī paver iespējas jauniem kopējiem projektiem.

Konrāde uzsver, ka viens no veiksmīgas pētniecības priekšnoteikumiem ir sadarbība starp dažādiem pētniecības institūtiem, katram dodot savu pienesumu atbilstīgi darbības jomai. Šis pētījums notiek sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, turpinās arī sadarbība ar Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratoriju. Nākamais uzdevums varētu būt izpētīt, kā dažādas uztura stratēģijas ietekmē baktēriju vidi zarnās.

Diabēts ir hroniska slimība, kas izpaužas kā cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs, un tas veicina nopietnu komplikāciju risku, kas savukārt būtiski pasliktina cilvēka veselības stāvokli un var novest pie invaliditātes vai pat priekšlaicīgas nāves. Otrā tipa cukura diabēta pacientiem sirds un asinsvadu slimību risks ir divas vai pat četras reizes lielāks.

Patlaban Latvijā ir gandrīz 90 tūkstoši otrā tipa cukura diabēta pacientu. Kopumā strauja šīs slimības izplatība nav tikai Latvijas īpatnība, jo pacientu skaita pieaugums novērojams visā Eiropas Savienībā. Cukura diabēts patlaban ir ap 360 miljoniem pasaules iedzīvotāju, un tiek prognozēts, ka 2030. gadā slimība iespējams būs skārusi vairāk nekā pusmiljardu cilvēku, tādēļ RSU pētnieku grupas veikums ir būtisks ne tikai Latvijas, bet globālā mērogā.