Asociētā profesore Ilze Konrāde stāsta, ka ir sarežģīti vienkāršā valodā izskaidrot pētījuma būtību. Varētu sākt ar vēsturisku faktu, ka 1922. gadā tika atklāts viens no mūsdienu nozīmīgākajiem diabēta ārstniecības medikamentiem – metformīns. Tas ne tikai samazina glikozes līmeni asinīs, bet spēj samazināt sirds un asinsvadu saslimšanas diabēta slimniekiem, kā arī mazina vēža risku, tomēr 2-3 procenti pacientu šo medikamentu nevar lietot. Šai daļai pacientu jau pirmo 12 stundu laikā pēc metformīna saņemšanas ir sūdzības par zarnu trakta darbību.
Mūsu zarnās mītošo baktēriju kopumu zinātniski sauc par mikrobiomu. Baktērijas var būt gan labvēlīgas, gan arī nelabvēlīgas, un to kopējais skaits cilvēka organismā ir lielāks nekā šūnu skaits. Metformīns veicina tieši to baktēriju skaita pieaugumu, kuras uz cilvēka organismu iedarbojas labvēlīgi. Tomēr dažkārt medikamenta izraisītās pārmaiņas ir pārāk krasas, un tās var veicināt nelabvēlīgās blakusparādības. Pētnieki pierādījuši, ka izmaiņas mikrobiomā jeb šūnu struktūrā notiek agrīni, jau dažas stundas pēc metformīna lietošanas. Kopumā tas ir nozīmīgi, analizējot medikamentu izvēli un ietekmi, kā arī paver iespējas jauniem kopējiem projektiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
