Paraugus no nogulumieža ieguva NASA rovers "Curiosity" 2018. gadā, un tajos uzietas organiska savienojuma – tiofēna – molekulas, kuras sastāv no četriem oglekļa atomiem un sēra atoma, izkārtota piecstūra struktūrā. Pētnieki uzskata, ka šim savienojumam uz Marsa varētu būt bioloģiska izcelsme, proti, tas varētu liecināt par sen uz Marsa eksistējušu dzīvību.
Tiofēni atrodami arī uz Zemes, piemēram, oglēs, jēlnaftā. Šis savienojums var veidoties termoķīmiska procesa rezultātā, taču to var veidot arī baktērijas.
Vai arī uz Marsa paraugos atrastos tiofēnus savulaik varētu būt "saražojušas" baktērijas – tieši šāda iespējamība iztirzāta "Astrobiology" publicētajā pētījumā.
"Esam identificējuši vairākus scenārijus, iespējamos procesus, kad tiofēnu bioloģiska izcelsme varētu šķist ticamāka par ķīmisko, taču joprojām nepieciešami konkrēti pierādījumi. Ja atrodi tiofēnus uz Zemes, protams, vari pieņemt, ka tie ir bioloģiskas izcelsmes, taču gadījumā ar Marsa paraugiem pierādījumu latiņai jābūt krietni augstākai," atzīst viens no pētniekiem Dirks Šulce-Makučs.
Ja tā bijusi bioloģiska reakcija, tad būtu iesaistītas baktērijas, kas vai nu nodrošināja šo savienojumu veidošanu vai tieši pretēji – noārdīja šīs molekulas. Ja runa ir par tiofēnu veidošanos ķīmiska procesa rezultātā, proti, bez dzīvu organismu iesaistes, nepieciešamie apstākļi ir krietni ekstrēmāki, tostarp sulfāta termoķīmiskai redukcijai nepieciešama temperatūra ap 120 grādiem pēc Celsija, vietnē "IFLscience" citēti pētījuma autori. Zināms, ka uz Marss vismaz savulaik bijis ģeoloģiski aktīvs, ar aktīviem vulkāniem, tādēļ šādu iespēju nevar izslēgt. Pētnieki, paturot prātā šo scenāriju, tomēr vairāk sliecas par labu bioloģiskam izskaidrojumam.
Pagaidām skaidri atbildēt, vai uz Marsa savulaik bijusi dzīvība, vēl nevar. Labu ieguldījumu šī jautājuma risināšanā sniegtu iespēja veikt izotopiskā sastāva analīzi. Izotopi ir tā paša ķīmiskā elementa varianti, tikai ar nedaudz atšķirīgu masu (variē neitronu skaits atoma kodolā). Bioloģiski organismi parasti dod priekšroku konkrētiem izotopiem. Šulce-Makučs to skaidro vienkārši: "Organismi ir slinki. Tie parasti labāk izvēlas izmantot elementa "vieglās" versijas, jo tas prasa mazāk enerģijas."
Diemžēl šobrīd "Curiosity" arsenālā esošie instrumenti nedod iespēju veikt izotopisko analīzi, taču to spēs Eiropas Kosmosa aģentūras un "Roskosmos" rovers "Rozalinda Franklina", kuru plānots palaist šovasar.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
