Misija uz Saules sistēmas elli

Zemes māsa

Veneru mēdz dēvēt par Zemes tuvāko radinieci Saules sistēmā, un ne velti. Ir daudz līdzību – Venera ir viena no četrām Zemes grupas planētām (Merkurs, Venera, Zeme un Marss) un izmēra ziņā ir vislīdzīgākā Zemei. Tās rādiuss ir vien par dažiem simtiem kilometru mazāks nekā Zemei, bet masa nedaudz vairāk par 80% no Zemes masas, kā arī ir līdzīgs blīvums. Zemes uzbūvi vispārīgi var iedalīt kodolā, mantijā un ārējā garozā, kodolam sastāvot no dzelzs un niķeļa, bet garozai pārsvarā no granīta un bazalta. Par Veneras uzbūvi nav zināms daudz, bet līdzīgais izmērs un blīvums vedina domāt, ka tā varētu būt visai līdzīga Zemes uzbūvei.

Un te arī galvenās līdzības beidzas. Venerai ir dažas interesantas iezīmes. Lielākā daļa planētu Saules sistēmā ap savu asi rotē tik ātri, ka ekvatora joslā ir nedaudz platākas. Tāpat arī Zeme, kas nav perfekta lode, bet gan nedaudz saplacināts sferoīds – rādiuss ekvatora joslā ir lielāks par rādiusu līdz poliem. Venera turpretim ap savu asi rotē ļoti lēnām, turklāt, pēc "zemiešu izpratnes", uz Veneras Saule aust rietumos, bet riet austrumos – Venera ap savu asi rotē pretējā virzienā nekā Zeme un vienu rotāciju veic lēnāk, nekā apriņķo ap Sauli.

Tomēr pats būtiskākais jautājums – kāpēc mīlas dievietes vārdā nosauktā planēta izpelnījusies "Saules sistēmas elles" slavu? Turklāt interesanti, ka savulaik Veneru dēvēja par Luciferu – vārdā, kas šobrīd daudziem saistīsies ar kritušo eņģeli kristīgajā mācībā. Burtiski tulkojot no latīņu valodas, tas nozīmē "gaismas nesējs". Venera, raugoties no Zemes, ir spožāka par jebkuru citu planētu Saules sistēmā, kā arī spožāka par zvaigznēm, ja neskaita Sauli. To dēvē arī par rīta zvaigzni jeb Ausekli un vakara zvaigzni jeb Rietekli.

Nolaisties peklē

Līdz šim brīdim Padomju Savienība aizvien vēl ir vienīgā, kurai izdevies nosēdināt zondi un iegūt datus no Veneras virsmas. Ceļš līdz šim panākumam bija daudzu neveiksmju izvagots, un arī veiksmīgas nosēšanās gadījumā neviena no zondēm neizturēja ilgāk par divām stundām – uz Veneras virsmas valda tāda temperatūra, kurā kūst svins, alva un cinks.