Kolīdz esam saaukstējušies, ne viens vien steidz litriem dzert apelsīnu sulu, ēst kivi vai uzņemt papildu C vitamīnu ar uztura bagātinātājiem nolūkā spēcināt imūnsistēmu. Kamēr par ļaunu tas īsti nenāks, arī no saaukstēšanās vai gripas tas īsti pasargāt nespēj. Vēl mazāk pierādījumu ir C vitamīna iedarbībai pret "Covid-19" izraisošo vīrusu.
Cinga un citroni
Pirms vairākiem simtiem gadu cilvēce neko īsti nezināja par C vitamīnu jeb askorbīnskābi, taču jūrnieki, kas devās ilgos ceļojumos, piedzīvoja sekas C vitamīna smagam deficītam – cingu jeb skorbutu. Proti, uz kuģa svaigi augļi un dārzeņi nebija pieejami, kā rezultātā jūrnieki ilgstoši pietiekamā daudzumā neuzņēma C vitamīnu. Sekas – nogurums, bezspēks, pietūkušas un asiņojošas smaganas, pat zobu izkrišana, sāpes kaulos, locītavās.
Mūsdienās attīstītajās valstīs cinga sen vairs nav problēma. Lai šādā bēdīgā stāvoklī nonāktu, cilvēkam būtu jāuzņem mazāk par 10 miligramiem C vitamīna dienā daudzas jo daudzas nedēļas.
18. gadsimta vidū skotu ārsts Džeimss Linds secināja, ka cingas ienaidnieki ir apelsīni un citroni. Vien 20. gadsimta pirmajā pusē zinātnieki atklāja, kas tad šajos augļos ir galvenais "varonis" cīņā pret cingu – C vitamīns.
No Nobela prēmijas laureāta līdz C vitamīna advokātam
Kur "aug kājas" apgalvojumam par to, ka C vitamīns lielās devās ir "superlīdzeklis" pret saaukstēšanos un dažādām citām kaitēm? Prominentākais no šīs idejas popularizētājiem ir Nobela prēmijas ķīmijā laureāts Lainuss Polings, kurš pagājušā gadsimta 70. gados sarakstījis arī vairākas grāmatas par šo tematu, tostarp "Kā dzīvot ilgāk un justies labāk".
Polings apgalvoja, ka C vitamīns lielās devās palīdz novērst saaukstēšanos un atvieglo simptomus jau slimajiem. Šajā brīdī 20. gadsimta vidus zinātnes giganta karjeras ceļš veica pagriezienu, kas uz visiem laikiem pabojāja Polinga reputāciju daļas kolēģu acīs.
Gods kam gods, pats pētnieks savus vārdus īstenoja dzīvē un pats ik dienas uzņēma aptuveni 18 tūkstošus miligramu (18 gramu) C vitamīna, kas ir aptuveni 50 reižu lielāka doza par parasti ikdienā ieteicamo.
Ja grāmatas "Kā dzīvot ilgāk un justies labāk" pirmajā izdevumā Polings apgalvoja, ka C vitamīna megadozēšana palīdz pret saaukstēšanos, tad otrajā izdevumā šim sarakstam jau tika pievienota gripa, bet vēlāk, uzliesmojot HIV/AIDS, arī šī kaite. "BBC Future" atgādina, ka 1992. gadā Polinga attēls rotāja "Time" vāku zem virsraksta "Vitamīnu patiesais spēks", bet publikācijā vitamīniem tika piedēvētas spējas ārstēt ne tikai sirds un asinsvadu slimības, bet pat vēzi. BBC norāda: "Multivitamīnu un citu uztura bagātinātāju noiets tirgū pieauga, vienlīdz pieauga arī Polinga slava, taču viņa akadēmiķa reputācija devās pretējā virzienā."
Gadu gaitā dažādos pētījumos noskaidrots, ka C vitamīna un citu līdzīgu uztura bagātinātāju labvēlīgā ietekme ir krietni pārspīlēta.
Kā ir patiesībā?
Piemēram, 1997. gadā publiskotā pārskatā "Vitamīns C un saaukstēšanās – vai Lainusam Polingam bija taisnība vai nē", kura autors ir somu zinātnieks no Helsinku Universitātes Hari Hemila, aplūkots kāds Polinga veikts eksperiments, kur izlase bija skolas vecuma bērni slēpošanas nometnē Šveices Alpos. Viņiem dots grams C vitamīna dienā un esot secināts, ka krietni sarucis saaukstēšanās gadījumu skaits. Ņemot vērā, ka bērnu grupa slēpošanas nometnē nav reprezentatīva pārējās populācijas izlase, Hemila secināja, ka Polings, ekstrapolējot C vitamīna labvēlīgo ietekmi uz visu sabiedrību kopumā, ir krietni pārspīlējis. Hemila arī norādīja, ka Polings secinājums par C vitamīna spēju it kā novērst saaukstēšanos ir pretrunā ar tolaik valdošo konsensu, ka vienīgais fizioloģiskais C vitamīna efekts ir cingas novēršana.
2013. gadā atjauninātā pārskatā "Vitamīns C saaukstēšanās prevencijai un ārstēšanai" Hemila ar kolēģi Elizabeti Čalkeru atkal pievēršas šim jautājumam.
Secinājums? Regulāra C vitamīna uzņemšana nekādi neietekmēja saaukstēšanās gadījumu skaitu populācijā (pārskats par vairākiem pētījumiem ar kopējo izlasi 11 306 cilvēki).
Tiesa, C vitamīna regulārai uzņemšanai var būt kāds mērens efekts – tas var palīdzēt samazināt slimošanas ilgumu (vidēji par 8% pieaugušo vidū un 14% bērnu vidū, jeb, "rupji rēķinot" par aptuveni dienu). Būtiski uzsvērt – runa ir par regulāru C vitamīna lietošanu (200 miligramiem dienā), nevis tikai tad, kad draud saslimšana.
Tāpat C vitamīna regulāra uzņemšana var būt noderīga šaurākai cilvēku grupai – tiem, kam ikdienā ir smaga fiziskā slodze, piemēram, sportistiem, kā arī tiem, kam ir jāstrādā smagos apstākļos, piemēram, karavīriem.
Turpretī, ja C vitamīns tika uzņemts megadevās jau pēc saaukstēšanās simptomu parādīšanās, lielākajā daļā pētījumu nav uzrādīti drošticami pozitīvi efekti. Atsevišķos eksperimentos zināms efekts tika novērots, taču Hemila un Čalkere uzsver – pagaidām uzticamu pētījumu, lai varētu droši spriest par C vitamīna megadevu efektu jau pēc saaukstēšanā, ir par maz.
Jāatgādina, ka te runa ir tikai par saaukstēšanos, bet Paulings karjeras norietā bija pamatīgi nocietinājies C vitamīna "superspēju" aizstāvja ierakumos un piedēvēja tam spēju tikt galā ar tādu bīstamu infekciju kā HIV, kā arī spēju ne tikai atvairīt vēzi, bet arī paildzināt mūžu par vairākiem desmitiem gadu. Šiem apgalvojumiem nav drošticamu zinātnisku pierādījumu, un tieši tāpat ir gadījumā ar C vitamīna megadevām pret "Covid-19".
Skaidru atbildi mēs varētu gūt tad, kad "Covid-19" uzliesmojums, cerams, jau būs pārgājis. Februārī Uhaņas Universitātes pētnieki sāka klīnisko testu, 140 pacientiem dodot lielas devas C vitamīna intravenozi, lai noskaidrotu, vai tas palīdz atvieglot saslimšanas simptomus un ir ar izteiktāku iedarbību par placebo efektu. Testa grupa ik septiņas dienas ik dienu saņēma divas devas C vitamīna (katra 12 grami), tātad dienā 24 grami, kas ir pat vairāk nekā savulaik dienā uzņēma C vitamīna megadevu "tēvs" Polings. Rezultāti vēl nav pieejami, un nebūs pieejami vairākus mēnešus. Tikmēr Ķīnā pilnā sparā "Covid-19" pacienti tiek iesaistīti vēl dažādos klīniskajos testos, izmēģinot arī citas terapijas metodes – sākot no pretvīrusu medikamentiem līdz pat tradicionālajai, alternatīvajai medicīnai.
Ne bez riskiem
"Daudzi mēģinājuši megadevās uzņemt kādu konkrētu uztura bagātinātāju, piemēram, C vitamīnu, un pētījuši, vai tas palīdz pret jebko – sākot no sirds un asinsvadu slimībām, kataraktai un līdz pat vēzim. Lielākā daļa šo testu beidzās ar vilšanos," izdevumam "Vox" skaidro uztura eksperts doktors Džons Erdmans.
Megadevām reizēm var būt pat pretējs efekts cerētajam. Piemēram, regulāra C vitamīna pārdozēšana (dienā ieteicams nepārsniegt 2000 miligramus), var beigties ar gremošanas sistēmas nedienām – vēdera krampjiem, nelabu dūšu un caureju.
Tāpat Zviedrijas zinātnieku veikts pētījums, publicēts 2013. gadā izdevumā "JAMA Internal Medicine", papildu C vitamīna uzņemšanu saistīja ar paaugstinātu nierakmeņu risku vīriešu vidū. Ievācot datus 11 gadu ilgā periodā, secināts, ka 2% no viņiem bija nierakmeņi. Tiem, kas regulāri kā uztura bagātinātāju lietojuši C vitamīnu, nierakmeņi bija divreiz biežāk, kurpretī tiem, kas lietoja multivitamīnus, paaugstināts risks netika konstatēts.
Rezumējums – pagaidām nav zinātnisku pierādījumu tam, ka C vitamīns megadevās jebkādā veidā palīdzētu izvairīties no inficēšanās vai atvieglot "Covid-19" norisi jau saslimušam pacientam. Šobrīd apgalvojums par C vitamīna superspējām šajā kontekstā ir muļķības.
Tikmēr aizvien labākais, ko varam darīt, ir ievērot ceļošanas ierobežojumus uz riska valstīm un rūpīgi, regulāri mazgāt un dezinficēt rokas.